Slavenā politiķa Babraka Karmala biogrāfija ir nesaraujami saistīta ar viņa valsts vēsturi. Katrā ziņā viņš vēlējās, lai nacionālā, reliģiskā un klanu konkurence izbeigtos Afganistānā. Afganistānas Nacionālās demokrātu partijas vadītājs palīdzēja veidot sarežģītas attiecības ar Padomju Savienību un Rietumu valstīm. Viņa salauztais liktenis ir līdzīgs citu Afganistānas revolūcijas vadītāju traģiskajiem stāstiem.
Agrīnie gadi
Babraks Karmals dzimis 1929. gadā Kamari pilsētā. Viņš nevarēja lepoties ar strādnieku-zemnieku saknēm, jo viņš bija dzimis turīgā ģimenē, kas bija tuvu karalim. Viņa senči nāca no Indijas Kašmiras, viņa tēvs darīja visu iespējamo, lai paslēptu savu izcelsmi, un runāja tikai puštu valodā. Viņš veica izcilu karjeru - viņš pacēlās uz pulkveža ģenerāļa pakāpi un kļuva par Paktijas provinces gubernatoru. Māte bija persiešu valodā runājoša puštuna. Zēna dzimšanas laikā viņi nosauca sultānu Huseinu, vēlāk viņš viņu aizstāja ar tipisku afgāņu vārdu.
50. gados, studējot universitātē, jauneklis sāka interesēties par komunisma idejām un tika arestēts par pret valdību vērstām darbībām. 1960. gadā Karmal ieguva juridisko grādu un iestājās Izglītības ministrijā, pēc tam - Plānošanas ministrijā.
Sargiet revolūciju
Paralēli civildienestam Babraks nodarbojās ar revolucionārām darbībām. 1965. gadā viņš iestājās Afganistānas Tautas demokrātiskajā partijā. Cīņa turpinājās pašas partijas iekšienē, tā tika sadalīta “Halk”, kas tulkojumā nozīmē “cilvēki” un “Parcham” - “reklāmkarogs”. Karmal vadīja Parcham frakciju. Viņa atbalstītāji par galveno uzdevumu uzskatīja revolūcijas uzvaru un aktīvi strādāja, lai tuvinātu mērķi. Viņi rīkoja mītiņus un streikus, izdeva drukātos materiālus un izplatīja sabiedrībai. Partija ieguva popularitāti, kuras dēļ tās vadītāji tika izvirzīti valsts parlamentā. 8 gadus Karmals bija valsts augstākās likumdošanas struktūras vietnieks.
Aprīļa revolūcija
Pēc Saur revolūcijas 1978. gadā pie varas nāca sociālisma pro-padomju valdība. Militārā apvērsuma rezultātā Dauda valdība tika gāzta un valsts vadība nonāca vietējo komunistu rokās.
Sacelšanās bija neizbēgama, pirmsrevolūcijas situācija izpaudās ar strauju dzīves līmeņa pazemināšanos un uzticības mazināšanos esošajām varas iestādēm. Masas bija gatavas apvērsumam, kuru veica Afganistānas armijas virsnieki. Viss sākās ar viena no "Parcham" līderiem slepkavību. Kabulu pāršalca politisku nemieru vilnis, kurā prezidents Dauds pieļāva kļūdu, kas vēlāk viņam maksāja viņa dzīvību. Viņš lika arestēt frakciju vadītājus, starp kuriem bija Karmal. Pēc dažām stundām Afganistānas galvaspilsētas ielās parādījās tanki, un netālu no prezidenta pils tika nomesta bumba. Nemiernieki ielauzās pilī un nogalināja prezidentu un viņa ģimenes locekļus. Karmāls un viņa biedri bija plaši un stāvēja sacelšanās priekšgalā. Saur revolūcijas rezultātā kartē parādījās jauna valsts - Afganistānas Demokrātiskā Republika.
Sākumā Karmals bija valsts Revolucionārās padomes priekšsēdētāja vietnieks, bet drīz tika nosūtīts par vēstnieku Čehoslovākijā. Iemesls tam bija iekšējās nesaskaņas partiju rindās, tās radās reliģiju, tautību un klanu strīdu dažādības dēļ. Aprīļa revolūcija bija komunistiska rakstura, formāli Afganistānā izveidoja sociālisma sistēmu. Jaunās valdības stratēģija nebija skaidra, un to lielā mērā pārņēma Padomju Savienība. Parādījās jauna emblēma, tika izdoti dekrēti par jaunās valdības stiprināšanu, taču visi tie tika lauzti par afgāņu sabiedrības tradīcijām un pamatiem. Valsts ir izvēlējusies starptautisko nelīdzināšanas kursu. Tajā brīdī opozīcija pacēla galvu, lai apkarotu, ar kuru 1979. gadā tika ieviests ierobežots padomju karaspēka kontingents, kurš valstī atradās līdz 1989. gadam. Saskaņā ar oficiālo statistiku 10 gadu laikā Afganistāna ir prasījusi 14 000 padomju karavīru un virsnieku dzīvības.
Kamēr Karmals atradās Eiropā, viņa biedrs Amins neatvairāmi centās pēc varas, tāpēc tika pieņemts lēmums fiziski iznīcināt augsto roku Afganistānā, izmantojot īpašos spēkus. Pēc vēsturnieku domām, aprīļa militārais apvērsums apturēja demokrātisko procesu attīstību valstī uz vairākām desmitgadēm.
Emigrācija
Tomēr Babrakam nevajadzēja ilgi palikt par vēstnieku. Dažus mēnešus vēlāk viņš tika apsūdzēts pret valdību vērsta sazvērestības organizēšanā un tika noņemts no amata. Pēc Amina likvidēšanas viņš atgriezās dzimtenē un stāvēja pie Revolucionārās padomes priekšnieka. Jaunais vadītājs ņēma vērā iepriekšējās kļūdas, viņš ieviesa nacionālo līdztiesību un mēģināja nodibināt attiecības ar dažādiem reliģiskās sabiedrības pārstāvjiem. Visas Karmāla izlēmīgās darbības izbalēja uz iekšējās partijas cīņas fona, pat vienas partijas locekļu vidū nebija iespējams iznīcināt gadsimtiem senus pamatus.
Kad 1986. gadā pie varas PSRS nāca Mihails Gorbačovs, dzimtenes PDPA zaudēja popularitāti. Tajā pašā gadā Karmāls tika atcelts no Centrālās komitejas ģenerālsekretāra amata, atsaucoties uz viņa slikto veselību, un pēc tam viņš atkāpās no amata par Revolucionāro padomi. Drīz Babarks un viņa ģimene bija spiesti emigrēt uz Padomju Savienību. Viņš dzīvoja trimdā 10 gadus un nomira 1996. gada decembrī Maskavas slimnīcā. Viņa aiziešanas iemesls bija onkoloģiskā slimība.
