Mūsdienu sabiedrībā papildus laulībām, ko reģistrējusi valsts, pastāv arī civilās laulības jēdziens. Šai koncepcijai nav juridiska statusa, un tā tiek dokumentēta, tomēr tiesas un citas iestādes ir spiestas faktiski atzīt civilās laulības institūcijas esamību.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/89/braki-cerkovnie-grazhdanskie-i-svetskie.jpg)
Lielākā daļa cilvēku ir pārliecināti, ka parasto laulību būtība ir tāda pati kā likumīga laulība, izņemot to, ka nav pabeigta neviena reģistrācijas procedūra. Faktiski šāds viedoklis ir kļūdains. Savulaik civilā laulība parādījās kā baznīcas laulības aizstājējs. Civilā laulība ir ģimenes attiecības, kas oficiāli reģistrētas dzimtsarakstu nodaļā, un to, ko lielākā daļa cilvēku ar to saprot, juridiskajās aprindās sauc par faktisko ģimeni vai kopdzīvi.
Baznīcas laulības
Līdz 1917. gadam Krievijā nebija valsts attiecību reģistrēšanas, un laulības baznīcā tika noformētas tikai kanoniski. Tajos laikos valsts un baznīca bija nesaraujami saistītas, taču pēc atdalīšanas bija vajadzīgas izmaiņas, un valsts pilnībā atstāja tiesības regulēt attiecības, izmantojot likumdošanu. Vienīgā forma PSRS bija civilā laulība padomju laikā, un baznīca tajos laikos tika droši atcelta.
Tajā pašā gadā tika pieņemti vairāki dekrēti ne tikai par laulību, bet arī par tās šķiršanu. Kopš 1917. gada civilā laulība stājās likumīgā spēkā un kļuva par vienīgo nozīmīgo valsts līmenī un juridiski likumīgu. Laulību reģistrēšanai tika izveidotas civilās dzimtsarakstu nodaļas, kurās kodeksā tika noteiktas laulāto tiesības un pienākumi, kas stājās spēkā pēc laulības noslēgšanas.
Faktiska laulība
To attiecību formu, kas nav likumīgi reģistrēta, pamatoti sauc par faktisko laulību vai faktiskajām laulības attiecībām, kopdzīvi. Šo jēdzienu bieži sajauc ar civilajām laulībām, kaut arī tās principiāli atšķiras viena no otras.
Neskaidrības rodas no cilvēku nevēlēšanās saukt savas attiecības par kopdzīvi, jo daudzi vecie ieradumi tiek izmantoti, lai dzīvotu kopā, audzinātu bērnus un dzīvotu tādu pašu dzīvi kā cilvēki, kuri reģistrēja savas attiecības, bet tikai bez valsts reģistrācijas. Bet jāatceras, ka oficiāli nereģistrētās attiecības regulē tikai civiltiesības, nevis valsts.
Civilā laulība ir tieši tas, kas tiek ražots attiecīgajās valsts iestādēs. Laulības, kas noorganizētas baznīcā vai kopīgi dzīvo bez reģistrācijas, sarunās mēdz dēvēt par civilām, taču ir pareizi šo attiecību veidu saukt par faktisku laulību, tas nenozīmē nekādas tiesības un pienākumus.