Čaks Palahniuks, amerikāņu rakstnieks ar ukraiņu saknēm, gadu gaitā ar saviem darbiem ir izraisījis patiesu kritiķu un sabiedrības interesi. Viņa romāni tiek kritizēti un mīlēti, aizliegti un nominēti balvām. Bet viņš paliek uzticīgs sev un savam rakstīšanas stilam.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/09/chak-palanik-biografiya-karera-i-lichnaya-zhizn.jpg)
Biogrāfija
Čaks Palahniuks dzimis Pasco pilsētā Vašingtonā (ASV) 1962. gada 21. februārī. Bet kopā ar vecākiem un trim vecākiem brāļiem viņš dzīvoja Burbankas pilsētā nelielā pajūgā. Viņš bija aculiecinieks pastāvīgajām pieaugušo cilvēku ķilnām un nebija pārsteigts, kad viņi nolēma šķirties. Tajā laikā viņam bija 14 gadu. Kopš tā laika viņš un viņa brāļi kļuva par biežiem viesiem vectēva rančo kopā ar vecmāmiņu, un tieši šeit viņš sāka mīlēt literatūru. Pēc 20 gadu vecuma viņš ieiet žurnālistikā Oregonas universitātē, strādā par stažieri Nacionālajā sabiedriskajā radio (NPR). Pateicoties plašajai pieredzei strādāt NPR, pēc universitātes beigšanas 1986. gadā viņš viegli ieguva darbu kā pilnas slodzes žurnālists laikrakstā Portlendā.
Paralēli tam viņš sāk meklēt sevi kā daiļliteratūras rakstnieku un 1988. gadā nolemj atstāt žurnālista amatu.
Saprotot, ka viņam nav pietiekami daudz dzīves pieredzes grāmatu rakstīšanai, viņš tiek aizvests brīvprātīgajam darbam. Vispirms cilvēku patversmē bez noteiktas dzīvesvietas, vēlāk - hospitālē. Tur viņa pienākumos ietilpa lemto cilvēku pārvadāšana uz sanāksmēm ar atbalsta grupu. Un viņš pamet slimnīcu pēc pacienta nāves, pie kura viņš bija piesaistīts. Šis dzīves posms viņam bija emocionāli grūts, taču viņš atcerējās saņemto pieredzi un vēlāk atspoguļojās romānā “Cīņas klubs”.
Pēc slimnīcas viņš ietilpst grupā, kas galvenokārt sastāvēja no dzērājiem un ķildniekiem. Kas tālāk tiks atspoguļots arī viņa grāmatās.
Lai izkļūtu no emocionāli nestabilā stāvokļa, Čaks Palahniuks sāk apmeklēt Toma Spaunbauera rakstīšanas kursus un 35 gadu vecumā viņu ved uz grāmatu rakstīšanu.
Karjera
Līdz 35 gadu vecumam Čaks Palahniuks meklēja sevi, meklējot ceļu uz panākumiem. Viņa pirmie tā laika manuskripti - "Bezmiegs: ja jūs šeit dzīvojāt, jūs jau bijāt mājās" un "Neredzams" - izdevēji atteicās pieņemt presi. Bet "Cīņas klubs", kas tika uzrakstīts ar agresiju, saņēma lielu izdevēju un sabiedrības atsaucību. Bet viņš nevarēja parakstīt līgumu ar nevienu literāro aģentu. Un tikai 1999. gadā viņš ieguva atzinību un slavu pēc attēla parādīšanas uz lielā ekrāna, kas uzņemts no tāda paša nosaukuma grāmatas “Cīņas klubs”. Tajā pašā gadā viņš atkal nodeva izdevējam rediģētu “Neredzamo” manuskriptu, kas pēc tam burtiski tika izslaucīts no grāmatnīcu plauktiem.
2002. gadā tika izdota grāmata "Lullaby". Šo darbu uzrakstīja Čaks Palahniuks notikumu ietekmē, kas ar viņu notika. Tātad, 1999. gadā pēc tam, kad viņam bija panākumi, viņš uzzina par sava tēva nāvi, kurš tika nogalināts un sadedzināts kopā ar savu mīļāko - Donna Fontaine. Noziedznieks izrādījās bijušais Donna istabas biedrs, kurš tika ieslodzīts saskaņā ar viņas liecībām tiesā par izvarošanu.
2003. gadā tika publicēti pretrunīgi vērtētie romāni Dienasgrāmata un Fantastiskā fantastika. Un tajā pašā gadā veikalos ieradās jauna autobiogrāfija un vienlaikus ceļvedis uz Portlendu - pilsētu, kurā rakstnieks ilgi dzīvoja un strādāja “Runaways and Vagabonds”.
2008. gadā tika publicēts romāns “Aizrīšanās”, kura adaptācijas režisors ir Klarks Gregs. Krievijā attēls tika izlaists 2009. gada 15. janvārī.
2010. gadā tika publicēts romāns "Kurš visu pateiks", un tas tika atzīts par visspilgtāko romānu par 50. gadu Holivudas zvaigznēm. Darbs tika tulkots krievu valodā 2012. gadā.