Daudziem krieviem Kazahstāna joprojām ir viena no noslēpumainākajām tuvējo ārzemju valstīm. Par Kazahstānu tiek runāts un rakstīts maz, tajā nenotiek ekonomiskas un politiskas kataklizmas. Tas stabili attīstās, iegūstot vietu pasaules ekonomikā.
Vissarežģītākais periods Kazahstānai bija pirmajos gados pēc PSRS sabrukuma. Uz katastrofālā ekonomiskā sabrukuma fona krievvalodīgie speciālisti masveidā pameta republiku, daudzi uzņēmumi tika slēgti. Neskatoties uz to, valstij izdevās pārvarēt šo grūto laiku, un šodien Kazahstāna ieņem pirmo vietu Centrālāzijā ekonomiskās attīstības ziņā.
Rūpnieciskā ražošana Kazahstānā
Viens no galvenajiem valsts aktīviem ir tās dabiskā bagātība. Kazahstāna ražo naftu, gāzi, ogles, urāna rūdu, melnos un krāsainos metālus. Dabas resursu un to pārstrādes produktu eksports dod Kazahstānai lielāko ienākumu daļu.
Kazahstāna ir attīstījusi ķīmijas un naftas ķīmijas rūpniecību. Darbojas viena no lielākajām fosfora ražošanas rūpnīcām bijušās PSRS teritorijā, tiek attīstīta fosfātu mēslošanas līdzekļu ražošana. Mēslošanas līdzekļi no Kazahstānas iekaro tuvējo valstu, kā arī Čehijas, Bulgārijas, Rumānijas, Irānas tirgus.
Naftas pārstrādes rūpnīcas nodrošina valsti ar saviem naftas produktiem, daļa saražotās degvielas tiek eksportēta. Valsts ķīmijas uzņēmumos ir izveidota ķīmisko šķiedru, automašīnu riepu, plastmasas un citu dažādu izstrādājumu ražošana.
Valsts ir nozīmīgs zelta ražotājs, tās teritorijā ir vairāk nekā pusotrs simts zelta atradņu. Kazahstāna ir viena no līderēm vara ražošanā, to eksportē uz dažādām valstīm, ieskaitot Vāciju un Itāliju.
Būvmateriālu ražošana katru gadu pieaug, tas ir tieši saistīts ar būvniecības uzplaukumu valstī. Jāatzīmē, ka Astanā - bijušajā Tselinogradā, jaunajā valsts galvaspilsētā, tika uzbūvēts ļoti daudz dažādu celtniecības materiālu.
Pašlaik viens no svarīgākajiem Kazahstānas uzdevumiem ir vieglās rūpniecības attīstība, tiek plānots pakāpeniski aizstāt visplašāko sadzīves preču klāstu ar savas produkcijas izstrādājumiem.
