Kas ir Bībele?

Bībele no grieķu valodas ir tulkota kā “grāmata”. Vispārpieņemtajā leksikā Bībele atsaucas uz kristiešu svēto grāmatu kolekciju, kas sastāv no Vecās un Jaunās Derības. Bībeles pirmā daļa ir pārņemta no jūdaisma, un to sauc arī par “ebreju”.

Lietošanas instrukcija

Bībeles pirmā daļa ir Vecā Derība, Svēto Rakstu krājums, kas papildus kristietībai tiek uzskatīts par svētu jūdaismā (kur to sauc par Tanah) un islāmā (sauc par Taurat). Vecā Derība tika sastādīta vienpadsmit gadsimtu laikā (pirms mūsu ēras, tas ir, pirms Kristus dzimšanas), un daļēji tika rakstīta ebreju valodā, daļēji aramiešu valodā. Tajā iekļautas 39 grāmatas, ieskaitot Mozus Toru (Pentateuch), Praviešu atklāsmes un Rakstus (no kuriem vispopulārākā ir karaļa Zālamana dzejas dziesma).

Bībeles otrā daļa ir Jaunā Derība, kuru sastādījuši kristieši un kuru ebreji neatzīst par Svētajiem Rakstiem, jo jūdaisms neatzīst Jēzu Kristu (Jes) kā Mesiju un Dieva dēlu. Islāms arī tikai daļēji atzīst Jauno Derību, saucot Jēzu par vienu no Allaha praviešiem, nevis Dieva svaidīto. Kristietībā Jaunā Derība tiek uzskatīta par Bībeles būtisku sastāvdaļu. Tajā ir Kristus (Evaņģēlija) biogrāfijas, kuras sastādījuši viņa mācekļi, apustuļi Matejs, Marks, Lūkass, Jānis. Seko apustuļu, vēstuļu akti (korintiešiem, filipīniešiem, galatiešiem, kolosiešiem, ebrejiem un tā tālāk). Pabeidz Jāņa evaņģēlista Jaunās Derības atklāsmi (Apokalipses), kuru uzskata par pasaules gala pareģošanu pirms Mesijas otrās atnākšanas.

Trīspadsmitajā gadsimtā visas 66 Bībeles grāmatas Kenterberijas bīskaps sadalīja nodaļās un nodaļas pantos. Līdz šim pasaulē ir vairāk nekā divi tūkstoši Bībeles tulkojumu dažādās valodās. Protams, ar tik lielu tekstu pārpilnību neizbēgamas ir domstarpības tulkojumos. Tāpēc krievu pareizticīgo baznīca ilgu laiku uzskatīja 1876. gada Sinoda tulkojumu kanonisku. 1998. gadā tika veikts jauns, atjaunojošs tulkojums, pamatojoties uz Synodal Edition un grieķu Bībeli. Pirmais Svēto Rakstu tulkojums, kas veikts Krievijā, tiek uzskatīts par brāļu Kirila un Metodija, austrumu slāvu misionāru, kirilicas alfabēta autoru tulkojumu. Vēlāk tulkotājs un Bībeles izdošana krievvalodīgajiem iedzīvotājiem strādāja par iespiedēju Ivanu Fjodorovu, kā arī par meistariem Pētera Lielā un Elizabetes Petrovnas tiesā.

Kristiešiem viena no svarīgākajām Bībeles daļām ir sprediķis Jēzus Kristus kalnā, kas tika iekļauts Mateja evaņģēlijā. Tieši šajā sprediķī skan galvenā kristīgā lūgšana “Mūsu Tēvs”, tiek interpretēti desmit Mozus pavēles, kuras viņš no Tā Kunga saņēma Sinaja kalnā. Tajā ir minēti arī Kristus teicieni, kas kļuva par kristietības pamatu: "Netiesājiet, netiksim mūs tiesāti", "Lūdziet par saviem ienaidniekiem", "Ja jums būtu trāpījis pa labo vaigu, aizstājiet kreiso." Saskaņā ar evaņģēliju Jēzus sniedza sprediķi kalnā pēc tam, kad viņš veica brīnumainu slimnieku dziedināšanu.