Vērtība ir objekta, parādības nozīme. Tajā pašā laikā tā nozīmīgums un lietderība darbojas kā subjektīvs īpašo īpašību novērtējums, kas iesaistīts cilvēka sociālajā dzīvē. Šim jēdzienam ir plaša darbības joma, taču to īpaši bieži izmanto mākslas jomā.
Lietošanas instrukcija
1
Vērtība ir kaut kas abstrakts, kas cilvēkam gandrīz pastāvīgi ir vajadzīgs. Ja šī vajadzība vairs nepastāv indivīda centienos, tas var norādīt uz viņa morālās degradācijas sākumu. Vērtības mūsu dzīvē pastāv sistemātiski, vienlaikus darbojoties kā ceļvedis reālajā pasaulē. Turklāt jēdziens “vērtību sistēma” nozīmē tos objektus un parādības, ko cilvēks uzskata par vissvarīgākajiem apkārtējā pasaulē. Šai sistēmai, kā likums, ir tieša saistība ar motivāciju. Tātad vērtību veidošanās notiek, piedaloties indivīda izziņas un gribas procesiem.
2
Jēdzienu "vērtība" var izmantot dažādās nozīmēs:
- subjekta īpašību vērtībā kā tā nozīmīguma atzīšana. Šajā ziņā izšķir tādus vērtību veidus kā materiālās un garīgās. Materiāls - tas, piemēram, izstrādājumi no dārgakmeņiem un metāliem, dārgi audumi un citi priekšmeti, kuriem ir augstas izmaksas un estētiskās īpašības. Attiecībā uz garīgajām vērtībām garīgās vērtības "skaidrs" piemērs ir morāle, gudrība, māksla.
- objekta vai parādības sociālās, kultūras nozīmes norādes nozīmē.
- ekonomikā šis termins tiek izmantots kā sinonīms jēdzienam “patērētāja vērtība” - preces lietderība patērētājam.
3
Vērtību veidošanas metodes lielākoties ir saistītas ar izglītību vai ar noteiktu vērtības jēdzienu starptautisku (vai starptautisku) propagandu. Parasti vērtības, kas veidojas ekonomisko apstākļu ietekmē, ir plaši izplatītas un ietekmē sabiedrības vērtības kopumā. Daudzu zinātnisko pētnieku uzmanības centrā vienmēr ir bijušas vispārcilvēciskās (materiālās un garīgās) vērtības.
