Eiropas Savienība (ES) ir 27 Eiropas valstu pārvalstiska apvienība, kuras pamatā ir politisko, ekonomisko un juridisko interešu kopiena. Lai pievienotos ES, Eiropas valstij ir ne tikai jāpaziņo par brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas principiem, bet arī jāievēro tie praksē. Turklāt pieteikuma iesniedzēja ekonomiskās attīstības līmenim būtu jāatbilst vidējam ES līmenim.
Pirmais priekšnoteikums Eiropas Savienības izveidošanai bija Francijas, Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes, Itālijas un Luksemburgas apvienošana 1951. gadā par ogļu un tērauda apvienošanu Eiropas Savienībā. 1957. gadā valstis parakstīja nolīgumu, ar kuru izveido Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK). Šī asociācija 1992. gadā pēc Māstrihtas līguma parakstīšanas kļuva pazīstama kā Eiropas Kopiena.
ES ir pakāpeniski paplašinājusies. Viņam pievienojās arī citas Eiropas valstis. Tajā pašā laikā paplašinājās ES institūciju pilnvaras. Iesaistītās valstis brīvprātīgi deleģēja daļu savas suverenitātes Savienības ievēlētajām varas iestādēm.
Galveno dalību likumu un noteikumu pieņemšanā uzņemas trīs institūcijas:
- Eiropas Komisija;
- Eiropas Parlaments;
- Eiropas Savienības Padome.
Eiropas Tiesa uzrauga atbilstību Eiropas likumiem. Revīzijas palāta pārbauda Savienības finanšu darbības.
Eiropas Komisija ir augstākā ES izpildinstitūcija. Viņa sagatavo likumprojektus un pārrauga, kā arodbiedrības biedri īsteno likumu. Eiropas Komisiju veido 27 komisāri - pa vienam no katras ES valsts.
Eiropas Savienības Padomē darbojas ES dalībvalstu vadošie ministri. Tās sastāvs ir atkarīgs no apspriestajiem jautājumiem. Piemēram, ja tiek risināta vides aizsardzības problēma, sanāksmēs piedalās valdību ministri, kas ir atbildīgi par šo jautājumu dzimtenē.
ES valstu pilsoņi reizi piecos gados rīko tiešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Parlamentārieši ir apvienoti septiņās frakcijās. Parlaments apstiprina likumus, bet tam nav tiesību iesniegt likumprojektus. Eiropas Parlamentam ir mazāk pilnvaru nekā Eiropas Padomei.
Pateicoties ES dalībvalstu saskaņotajai ekonomikas un tiesiskajai politikai, ir izveidots kopējais tirgus, kas garantē kapitāla, preču un pakalpojumu brīvu apriti. 22 valstis Šengenā parakstīja vienošanos par pasu kontroles atcelšanu, kas garantē šo valstu pilsoņu pārvietošanās brīvību Šengenas zonā. Ir izveidota vienota ES valūta - eiro. Eirozonā ietilpst 17 Savienības dalībvalstis.
Eiropas Savienība ir starptautisko tiesību subjekts, tāpēc tā var piedalīties starptautiskajās attiecībās un slēgt līgumus. Attiecīgi viņam ir diplomātiskās pārstāvniecības daudzās valstīs un pārstāvniecība ANO.
Tagad ES ietilpst 27 valstis: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Lielbritānija, Ungārija, Vācija, Grieķija, Dānija, Īrija, Spānija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Francija, Čehija, Zviedrija un Igaunija.
Horvātija un Turcija ir kandidātvalstis dalībai Savienībā.
Par Eiropas Savienības himnu kļuvusi Ludviga van Bēthovena "Oda priekam".
