Vārds Inshallah, Inshallah vai Insha'Allah no arābu valodas ir tulkots kā “ja Dievs grib”, “ja Dieva griba ir tāda”. Tādējādi musulmaņi pauž pazemību pirms Visvarenā gribas - tas ir rituāls paziņojums, bet to bieži izmanto kā iesaucienu starpsaucienos.
Vārds inshalla ikdienas runā ir nākotnes laika marķieris, tas norāda uz cilvēka plāniem. Krievu valodā līdzīgas frāzes ir: “ja mēs izdzīvojam” vai “ja Dievs dod”.
Starp musulmaņiem atbilde “Inshallah” vai “Insha'Allah” var būt pieklājīgs atteikums pieprasīt vai nepatīkams jautājums. Tā ir taktiska atbilde, jo ticīgie nesaka nē pieprasījumiem - nepieklājīgi. Un, ja viņi teica "inshallah", tas nozīmē: "Ja Allah neiejaucas, tad tas, ko jūs lūdzat vai prasāt, nav iespējams."
Viņu svētajā grāmatā Korāns saka: “Nesaki“ es to izdarīšu rīt ”, bet saki“ ja Allah to vēlas ”. Tāpēc musulmaņi uzskata par obligātu teikt "inshallah" katru reizi, kad runa ir par jautājumiem nākotnē. Un, ja cilvēks aizmirsa pateikt šo frāzi, to var atkārtot vēlāk.
Inshallah norāda arī uz cilvēka cerībām, viņa vēlmi, lai kaut kas notiktu nākotnē. Mūsdienu islāma pasaulē vārds "Insha'Allah" bieži tiek izrunāts sarunvalodā.
Stāsts par inshallu
Kad pravietis Muhameds tikai sāka sludināt islāmu, meksāņu ciltis viņu sagaidīja ar lielu naidīgumu. Viņi negribēja neko zināt par tawheed, un sauca pravieti par neprātu, melu vai burvi. Viņi visādā ziņā centās iejaukties viņa sprediķos.
Un tad pienāca diena, kad Quraish nolēma pārbaudīt Mohammedu. Viņi sūtīja vēstnešus uz Arābiju, uz ebreju ciltīm, lai saņemtu padomu. Visi mekāni bija pagāni, bet uzticējās ebrejiem, jo tā bija Rakstu zinoša tauta, Grāmatas tauta. Un rabīni atbildēja uz palīdzības lūgumu: viņi piedāvāja uzdot Muhamedam trīs jautājumus. Viņu varētu uzskatīt par īstu pravieti, ja viņš atbildētu uz 2 no viņiem, bet, ja viņš atrastu atbildi uz visu, viņš būtu melis.
Quraysh priecājās. Viņi nolēma, ka viņi var nojaukt Mohamedu, jo viņš nebija ebrejs, viņš nezināja Rakstus, kā viņš varēja saprast, kā atbildēt uz jautājumiem? Turklāt Muhameds bija analfabēts. Un jautājumi bija šādi:
- “Kas notika ar jaunajiem vīriešiem alā?”;
- “Kas bija karalis, kurš valdīja rietumos un austrumos?”;
- "Kas ir gars, kas tas ir?"
Uzklausījis šos jautājumus, Mohammeds solīja atbildēt nākamajā dienā, bet nepievienoja “inshallah”. Pravietis gaidīja atklāsmi 14 dienas, bet viņa tur nebija. Un meksikāņu naidīgums pieauga: viņi uzpūta, sauca Mohammedu par melu, kurš pārkāpa šo vārdu.
Tomēr 15. dienā Muhamedam tika atklāta Korāna sura, ko tagad visiem musulmaņiem ieteicams lasīt piektdienās. Šī sura atbildēja tikai uz diviem jautājumiem, uz trešo palika neatbildēti, un pašā sākumā bija skaidra norāde, ka nevajadzētu dot solījumu, nepievienojot viņam “inshallah”.
Tādējādi vārds ievadīts musulmaņu runā.
Reliģiskā nozīme
Reliģiskā interpretācijā, kad cilvēks saka “Insha'Allah”, viņš uztic sevi, savu nākotni un darbus Allāha gribai. Musulmaņi uzskata, ka nekas viņu dzīvē nenotiek nejauši: visu izvēlas Allahs, tam ir svarīga loma vai tas ved nodarbību. Un, ja Dievs vēlas kaut ko iemācīt cilvēkam, kaut kam norādīt vai dot zīmi, tad viņš izmanto paša cilvēka gribu, darbības un vēlmes.
Tā Inshallah norāda: neatkarīgi no tā, ko cilvēki plāno un neatkarīgi no tā, ko viņi vēlas, tas viss ir atkarīgs no Allāha. Tieši šī iemesla dēļ, runājot par plāniem un vēlmēm, ir tik svarīgi viņu pieminēt un teikt, ka viss ir viņa rokās.
Turklāt, pārdomājot suras stāvokli, musulmaņu teologi secināja, ka vārds “Insha'Allah” satur 3 norādījumus par saprātīgu rīcību:
- Cilvēki izvairās no meliem. Kad cilvēks saka “es to izdarīšu rīt” un pēc tam to nedara, izrādās, ka viņš meloja, pat ja objektīvi iemesli viņu kavēja. Bet, ja viņš pievieno “inshallah”, viņš jau iepriekš paredz, ka var notikt kaut kas no viņa neatkarīgs, un tas nozīmē, ka nav meli.
- Cilvēki izvairās no nožēlas. Kad cilvēks daudz ko plāno nākotnē, pat rītdienai, un tad plāni pēkšņi sabrūk, viņš nožēlo, ka nav izdarījis to, kas bija plānots. Dažreiz nožēlo. Bet, ja viņš saka "inshallah", tad viņš piekrīt, ka Allah var nebūt apmierināts ar viņa plāniem, un tos ar mierīgu dvēseli var pārcelt uz citu dienu.
- Cilvēki lūdz atļauju Allāham. Šis lūgšanas vārds savieno cilvēku ar Dievu, turklāt, sakot “inshallah”, viņš lūdz atļauju un palīdzību, lai viss noritētu labi.
Pareiza pareizrakstība
Vārdam "inshalla" jābūt pareizi rakstītam pat citā, krievu vai angļu valodā. Visbiežāk viņi raksta šādi: “inshallah”, “inshaallah”, un cilvēkam, kurš zina arābu valodu, tas izskatīsies nepareizi. Norādītās pareizrakstības variācijas burtiskā tulkojumā izklausās kā “radīt Allah”.
Un, lai vārda nozīme tiktu precīzi pārraidīta, visas tā daļas jāraksta atsevišķi: "šah Allahā". Šajā gadījumā tulkojums būs "kā Allah vēlas".
