Konfederācija (no latīņu valodas confoederatio - asociācija, savienība) ir viena no retākajām valdības formām. Stingri sakot, konfederācija savā būtībā pat nav pilntiesīga valsts, jo tā apvieno vairākas pilnīgi suverēnas neatkarīgas valstis. Turklāt vēsturiskā pieredze rāda, ka konfederācijas struktūra ir ne tikai viena no retākajām, bet arī viena no nestabilākajām valsts formācijām.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/40/chto-takoe-konfederaciya.jpg)
Visas šobrīd zināmās konfederāciju arodbiedrības vai nu sadalījās pēc neilgas pastāvēšanas, vai arī tika pārveidotas par pilntiesīgām federālām zemēm. Šāda politiskā nestabilitāte galvenokārt ir saistīta ar pašas konfederācijas savienības iezīmēm, kurai vienlaikus ir gan atsevišķas valsts, gan suverēnu valstu starptautiskās tiesiskās savienības pazīmes. Neatkarīgi no attīstības vēsturiskajām un kultūras iezīmēm visām konfederācijām ir šādas universālas iezīmes: 1. Konfederāciju arodbiedrības tiek izveidotas, lai sasniegtu noteiktu kopīgu mērķi (ekonomiskā, politiskā vai militārā sadarbība, tirdzniecības attīstība utt.); Konfederācijas subjektiem ir tiesības vienpusēji izbeigt konfederācijas līgumu un brīvi izstāties; 3. Suverenitāte konfederācijā pieder tās subjektiem. Nevienam konfederācijas iestādes lēmumam nav juridiska spēka, ja to nav ratificējušas (apstiprinājušas) dalībvalstis; Konfederācijas iestādēm ir tikai ierobežots jautājumu loks. Parasti tās ir kara un miera problēmas, kopīgas komunikācijas sistēmas izveidošana, vienotas armijas izveidošana un ārpolitika; Konfederālo iestāžu sistēma ir ierobežota, salīdzinot ar suverēnu valstu sistēmām. Jo īpaši tas rada tikai tās iestādes un iestādes, kas vajadzīgas īpašu problēmu risināšanai. Parasti nav tiesu iestāžu; 6. Konfederācijas budžetu var izveidot tikai uz savienības dalībvalstu brīvprātīgu iemaksu rēķina. Konfederācijā nav nodokļu un nodevu obligātas iekasēšanas sistēmas; 8. Konfederācijas parlamentu veido konfederācijas subjektu pārstāvības struktūras, un visi tajā esošie delegāti ievēro norādījumus, ko viņiem sniegušas suverēnas valstis; Lielākajai daļai konfederālo arodbiedrību trūkst kopīgas pilsonības, un pašlaik pasaulē nav pilnīgu konfederālo arodbiedrību. Pat Šveice, kuru oficiāli sauc par Šveices Konfederāciju, būtībā ir federāla valsts. Eiropas Savienība savā struktūrā ir vistuvāk konfederācijai, bet formāli tā nav atzīta par tādu.