Patriotisms ir morāls, kā arī politisks princips, sajūta, kuras pamatā ir mīlestība uz savu dzimteni, kā arī vēlme upurēt privātās intereses tēvzemes interesēs. Pats vārds "patriotisms" nāca no grieķu valodas.
Lietošanas instrukcija
1
Galvenās patriotisma iezīmes ir lepnums par savas valsts kultūru un sasniegumiem, sevis identificēšana ar tautiešiem, vēlme savas intereses pakārtot valsts interesēm, vēlme aizstāvēt dzimteni bīstamos brīžos. Patriotisma avots ir fakts, ka tūkstošiem gadu ir pastāvējušas dažādas valstis, kas kalpoja par iemeslu pieķeršanās savas valsts kultūrai, valodai un tradīcijām. Nacionālajās valstīs patriotisms ir viena no sabiedrības apziņas sastāvdaļām.
2
Šādi patriotisma veidi ir:
- politika (notika senajās pilsētas valstīs, kuras sauca par politikām);
- etniskā (tās pamatā ir savas etniskās grupas mīlestība);
- impērijas (nodošanās impērijai, kā arī tās valdībai);
- valsts (savas valsts mīlestība, ko sauc arī par nacionālismu);
- raugs (uzmundrinājums-patriotisms, kas ir pārmērīgas mīlestības pret savu valsti un tautu rezultāts).
3
Dažādos vēstures periodos patriotismam bija dažādas nozīmes. Piemēram, senatnē bija patriotisms attiecībā uz viņu pašu pilsētu valstīm. Tajā pašā laikā, piemēram, nebija vispārēja grieķu patriotisma. Romas impērijas laikā tika veikti dažādi mēģinājumi radīt Romas patriotismu, lai saglabātu pilnu varu Romā. Viduslaikos šim jēdzienam nebija nozīmes, kādu tas mūsdienās atguva. Francijas un Amerikas buržuāzisko revolūciju laikā patriotisms un nacionālisms nozīmēja vienu un to pašu. Turklāt nacionālisms tika saprasts nevis etniski, bet gan politiski.
4
Universālistu ētika patriotismu uzskata par nepieņemamu. Tiek apgalvots, ka cilvēks ir saistīts ne tikai ar savu tautu un valsti, bet ar visu pasauli kopumā. Parasti kosmopolītisms tiek pretstatīts patriotismam.
