Neatkarīgi no tā, kādu ticību cilvēks izdod, katram ir savas svētnīcas. Vai tas būtu krusts, Bībele, Korāns, Svētie Raksti, pat svētās pilsētas. Viena no šīm svētnīcām ir himna.
Svētā Bībeles grāmata
Psalters (vai dažreiz “Psalters”) ir grāmata, kas ir Bībeles sastāvdaļa. Savukārt tas satur 150 ebreju versijā un 151 slāvu un grieķu dziesmās. Šīs lūgšanu dziesmas sauc par psalmiem. Dažreiz psalteru sauc: psalmi.
Psalters savu vārdu ir saņēmis no grieķu valodas "psalterion", kas nozīmē stīgu mūzikas instrumenta vārdu. Tieši šis instruments pavadīja psalmu dziedāšanu, ko pravietis Dāvids vecajā Derībā pielūdza. Šo svēto dziesmu autori, kā var spriest pēc uzrakstiem grāmatā, galvenokārt bija Mozus, Zālamans, Dāvids un citi. Bet, tā kā 73 psalmi ir parakstīti karaļa Dāvida vārdā un pārējie, neparakstīti, acīmredzot arī viņa radīti, psaltru sauc: Ķēniņa Dāvida psalms.
Visi psalmi izpaužas kā personas lūgšana Dievam, bet ne visiem ir tāda pati nozīme. Tātad, daži no tiem ir slavējoši, citi ir pamācoši, citi ir pateicīgi un ceturtie nožēlo grēkus. Daži no psalmiem ir paredzami (no tiem ir apmēram divdesmit), tie jo īpaši stāsta par Jēzus Kristus dzīvi un par viņa baznīcu.
Dievkalpojums
Dievkalpojuma laikā, kā tas bija Vecās Derības draudzes laikā, pareizticīgo baznīcā galvenā grāmata ir Psalters. Turklāt dažāda veida pielūgšanai viņi izmanto savus psalmus, kas ir īpaši piemēroti šim dievkalpojumam. Daži no tiem ir lasīti kopumā, bet daži - daļēji. Saskaņā ar Baznīcas hartu nedēļas laikā (nedēļas baznīcas nosaukums) ir jālasa viss Psalters, un Gavēņa laikā šī svētā grāmata nedēļas laikā ir jāizlasa divreiz.
Baznīcas tradīcijā psalteris ir sadalīts 20 kathismos vai daļās, starp kurām ir atļauts sēdēt. Šajā laikā senajā baznīcā tika veikts lasīto psalmu skaidrojums.
