Mūsdienu antropologi ir spējuši pierādīt, ka Cro-Magnon tipa cilvēks dzīvo 40 tūkstošus gadu. Tieši šajos periodos cilvēce veica sociālo, nevis bioloģisko evolūciju. Neskatoties uz to, var pamanīt, ka par pirmajiem valsts veidojumiem viņi dzirdēja tikai pirms pieciem tūkstošiem gadu.
Šāda veida cilvēki pastāvēja ļoti ilgu laiku, nezinot valsti. Cilvēku pašorganizācijas pirmā vienība bija kopiena, ko citādi sauca par primitīvo klana kopienu, tas ir, cilts, klana, asociācija. Lielākajā daļā pasaules tautu klanu kopiena izveidojās divos posmos: matriarhātā un patriarhātā. Viens no galvenajiem periodiem - matriarhija ir raksturīga cilšu sistēmas attīstībai un veidošanai. Šajā periodā dominējošo vietu ieņem tikai sieviete, jo iztikas līdzekļu iegūšana ir viņas galvenais pienākums. Jā, un radniecību nosaka tikai mātes līnija, savukārt visi klana locekļi ir vienas sievietes pārstāves pēcnācēji. Patriarhija kļūst par galveno organizācijas veidu daudz vēlāk. Tas notiek līdz ar lauksaimniecības parādīšanos, metālu kausēšanu un liellopu audzēšanu, tas ir, ar sociālās ražošanas parādīšanos. Tā rezultātā vīriešu darbs tieši prevalē pār sieviešu darbu. Mātes kopiena dod ceļu patriarhālajai kopienai, kur savukārt radniecības tiek veiktas tikai uz vīriešu līnijas.Primitīvā klana kopiena ir cilvēku kopiena, kas izveidota tieši uz kolektīvā darba, saskaņu principa, kā arī ražošanas un instrumentu kopīgu īpašumtiesību pamata. Pateicoties šiem nosacījumiem, radās sociālā statusa vienlīdzība, kā arī īpaša dzimumu un interešu vienotības sasaiste. Teritorija, sadzīves piederumi un darbarīki bija privātīpašums, kam nebija nekādas juridiskas formas, taču produkti tika sadalīti vienādi, ņemot vērā katra nopelnus. Cilšu kopienas varēja pārcelties, taču to organizācija tika saglabāta. Darba un ražošanas spēku instrumenti bija ārkārtīgi primitīvi. Galvenokārt tā bija dabiskas izcelsmes produktu vākšana, zveja un medības. Varas organizācijā un lietu pārvaldības sistēmā dominēja primitīvas komunistiskās attiecības, un klana asamblejas saskaņā ar šādu sistēmu bija varas iestādes. Tas ir, vecākie, militārie vadītāji un vadītāji. Visas klana sabiedrības pazīmes bija sociāla rakstura. Pašvaldības struktūru veidošana bija vesela klana kopiena. Un augstākā vara bija padome, kuras sastāvā bija visi pieaugušie klana locekļi. Šajā padomē tika risināti diezgan nozīmīgi sabiedrības dzīves uzdevumi, kas attiecās arī uz reliģiskiem rituāliem, ne tikai uz ražošanas darbībām. Sabiedrības lietu ikdienas vadību veica vecākais, kuru ievēlēja visi ģimenes locekļi. Vecāko, militāro vadītāju un priesteri varēja ievēlēt jebkurā brīdī. Viņiem bija jāveic ne tikai pienākumi, bet arī jāpiedalās ražošanas pasākumos vienlīdzīgi ar citiem sabiedrības locekļiem.
