Visi cilvēki tiecas pēc laimes, un katram ir savas idejas par to. Veselība, drošība, pārtika un pajumte cilvēkam ir vitāli svarīga. Mīlestība, sasniegumi un labklājība jau ir individuālas vēlmes un mērķi. Un kā ticīgais uztver laimi?
Lietošanas instrukcija
1
Kristīgās reliģijas pamatā ir sākotnējā grēka ideja, kuras dēļ patiesa laime dzīvē ir kļuvusi neiespējama. Reiz Ādams un Ieva pārkāpa Tā Kunga pavēli un tika izraidīti no paradīzes. Nākamās paaudzes ir spiestas nest šo krustu. Jēzus pieņēma krustā sišanas mokas par cilvēces grēkiem, un kristietim savā liktenī vajadzētu būt pazemīgam. Dievs dod katram tādu krustu, ko varēs darīt. Patiesam kristietim jābūt tīram domās, bez grēkiem un mīlestības pār citiem. Cilvēka stiprā puse ir spēja piedot apvainojumus un nepretoties ļaunumam. Laime kristietim sastāv no ticības, garīgās pilnības un pazemīgas attieksmes pret dzīvi stiprināšanas. Vērojot šos nosacījumus, viņš var kļūt patiesi laimīgs citā dzīvē. Pēc pēdējā tiesas Kungs visus ļaundari sūtīs sadedzināt ellē, un taisnīgi cilvēki nonāks debesīs, kur atradīs svētlaimi un sirdsmieru.
2
Dominējošās islāma idejas ir pazemība un svēts karš par ticību. Islāma īpatnību var saukt par nesaraujamu saikni starp reliģiju un sabiedriski politisko dzīvi. Musulmaņam jāpaklausa ne tikai pēc Allāha gribas, bet arī ar varu, "jo tas ir no Dieva". Šariats apraksta sava pilsoņa uzvedības standartus visās dzīves situācijās. Prakses kodekss aicina apvienot ticīgos un brālības, kā arī palīdzēt visiem, kam tā nepieciešama. Musulmanim laime slēpjas ticīgā pārliecībā, nenoslīpētā godā un dvēseles un ķermeņa vajadzību racionālā apmierināšanā. Ja ticīgajam ir pašnovērtējums, gaišs prāts un viņš ievēro Korāna likumus, viņu var saukt par laimīgu. Neapšaubāma paklausība Allāha gribai dod musulmaņiem cerību uz taisnīgumu un mūžīgu svētlaimi pēc nāves.
3
Budisma pamats ir atdzimšanas princips, atriebības vai soda (karmas) ideja un nepieciešamība iet pēc taisna ceļa. Pareizais domāšanas un izturēšanās veids dod iespēju laimīgākam liktenim pēc atdzimšanas. Budista dzīves jēga ir atbrīvot sevi no vēlmēm un likteņa paklausības, jo tas ir pagātnes nepiedienīgu darbību rezultāts. Atsakoties no liekām vēlmēm, cilvēks var nonākt pie patiesas lietu izpratnes un atbrīvoties no neizbēgamajām ciešanām.
4
Budismā liela uzmanība tiek pievērsta pašreizējai dzīvei. Ir svarīgi spēt ļauties pasaules pārdomām un censties individuāli meklēt patiesību. Pati laimes izpratne sastāv no apgaismota prāta stāvokļa sasniegšanas un dvēseles miera iegūšanas. To var sasniegt, izejot “vidējo ceļu” - neejot uz galējībām un koncentrējoties uz labvēlīgo. Ja budists tiecas uz garīgo pilnību, atbrīvojot prātu no domām un izmantojot paškontroli, tad viņš jau ir ceļā uz savu laimi.
