Sociālais darbs ir nodarbinātības veids, kas izvirza mērķi reklamēt cilvēkus vai sociālās grupas, kurām jāpārvar dažādas grūtības. Šīs jomas darbinieki saviem "klientiem" sniedz visa veida atbalstu, aizsardzību un palīdz viņiem arī dzīves korekcijā un rehabilitācijā.
Lietošanas instrukcija
1
Mūsdienu pasaulē sociālais darbs ir ne tikai nodarbinātības veids, bet arī sociāla parādība, zinātniskas zināšanas, reāla profesija un pat akadēmiska disciplīna, kas tiek pētīta pedagoģiskajās universitātēs. Darbojas arī Starptautiskā sociālo darbinieku federācija, kas tika organizēta Kopenhāgenā 2001. gada 27. jūnijā un skaidri definēja šāda veida nodarbinātību.
2
Krievijā sociālā darbinieka specialitāte joprojām ir salīdzinoši jauna, un tā ir pazīstama valsts iedzīvotājiem kopš 90. gadiem. Bet pasaules pieredze šajā jomā ir bagātāka, jo tieši ar sociālā darba palīdzību valstis spēj efektīvi risināt svarīgas problēmas, palielinot sociālo spriedzi, katastrofu sekas, bloķējot riskantas situācijas, kā arī īstenojot ļoti sarežģītus valsts lēmumus. ASV un ES valstīs sociālo darbu finansē valsts, un tas notiek patiesi sociālas valsts sociālās politikas ietvaros. Turklāt Vācija un Francija vispirms sāka attīstīt šo pieredzi.
3
Pēdējo divu desmitgažu laikā Krievijas teritorijā aktīvi tiek veikts darbs, lai mācītu patiesi augstas kvalitātes un zinošus speciālistus. Turklāt vispārējais šāda veida nodarbinātības dalībnieku klāsts ir sadalīts divās kategorijās - vadītāju grupa, kuri analizē, plāno un uzrauga pašreizējo darbu, kā arī paši sociālie darbinieki, kuru zināšanas un prasmes tiek izmantotas izglītības sistēmā, veselības aprūpē un arī bruņotajos spēkos. Krievijas Federācijas spēki. Pēdējā grupa sadarbojas un palīdz šādām iedzīvotāju grupām - daudzbērnu ģimenes, invalīdi, vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem nepieciešama psihoemocionāla palīdzība un profesionālas konsultācijas.
4
Pašlaik šo specialitāti māca 200 Krievijas universitātēs, savukārt 1991. gadā to kopskaits nepārsniedza 20. Krievijas Valsts sociālā universitāte un uz tās bāzes izveidotā izglītības-metodiskā apvienība jeb īsi UMO koordinē šo studiju jomu. Tagad šo specialitāti pabeidz tikai speciālisti, taču tuvākajā nākotnē saistībā ar Boloņas procesu universitāšu bāzes notiks bakalauru un maģistru apmācība šajā profesionālajā jomā. Kā jau varēja gaidīt, šīs izmaiņas ļaus sociālajam darbam virzīties uz pilnīgi jaunu attīstības pakāpi un spēs paaugstināt darbinieku profesionalitātes līmeni.
