Lielākā daļa cilvēku jauc reliģijas un ticības jēdzienus, un daži tos vienkārši identificē. Tikmēr šie jēdzieni ir harmoniski un nav pilnīgi identiski.
Lietošanas instrukcija
1
Vārds "reliģija" nāk no latīņu ligio, kas nozīmē saistīties. Vispārējā nozīmē tā ir ticības mācība vai veids, kā cilvēkam savienot sevi ar augstākiem spēkiem.
2
Ticība ir kaut kā patiesa atzīšana, vienīgi pamatojoties uz paša pārliecību, bez faktiskiem vai loģiskiem pierādījumiem. Ticība var būt (un tai vajadzētu būt) reliģijas pamatā, bet ne otrādi.
3
Ticībai ir spēja saliedēt cilvēkus. Balstoties uz ticību, rodas doktrīna vai tās veidne, kas būtībā ir reliģija. Turklāt ticīgie ne vienmēr šajā veidnē redz savu pasaules atspoguļojumu, kas var izraisīt noteiktas problēmas. Reliģija ir strukturēts uzskats, kā ticēt. Ar likumiem, ceremonijām un aizliegumiem. Mēs varam teikt, ka reliģija ir veids, kā ticēt saskaņā ar noteikumiem.
4
Ticība var pastāvēt arī bez reliģijas. Visneattīstītākās civilizācijas kaut kam ticēja, oficiāli neuzskatot savu pasaules uztveri par noteiktu reliģiju. Reliģija ir tāda veida vai veida pasaules uzskats, kuru ietekmē cilvēku ticība augstākajām varām. Reliģija nav iespējama bez ticības, jo bez tās tas ir kultūras tradīciju kopums vai morālu aizliegumu un ierobežojumu kopums.
5
Ticība ir viena no personības garīgās attīstības svarīgajām iezīmēm. Personai vienmēr ir iespēja ticēt tam, kas viņu padarīs laimīgu. Šis Absolūtais katrā gadījumā var būt atšķirīgs, patiesībā mēs varam teikt, ka katram cilvēkam ir noteikta individuāla ticība. Tā ir iekšēja, visdziļākā vajadzība, kas nav jādala citiem cilvēkiem.
6
Reliģija ir ārēja ticības izpausme, tā var palīdzēt cilvēkam būt sabiedrības daļai, uzturēt pareizas morāles vadlīnijas, motivēt rīkoties. Reliģijas atšķiras, taču nevar teikt, ka viena reliģija ir kvalitatīvi labāka par otru, tāpēc reliģisko uzskatu maiņu nevar saukt par progresu, drīzāk tā ir “horizontāla kustība”.
7
Ticība ir absolūti neieinteresēta, to realizē prāts un pieņem sirds, bet tajā pašā laikā atšķirībā no reliģijas to nevar piespiest. Cilvēces vēsturē ir daudz piemēru, kad reliģija izmantoja ticību, lai sasniegtu kādus mērķus, taču nav neviena ticības piemēra, kas izmanto reliģiju.
8
Fakts ir tāds, ka, tāpat kā jebkura mācība, reliģija rodas uz piemērota pamata, tas ir, ticība, kas ir katras šādas mācību neaizstājams atribūts. Bet ticībai nav nepieciešama likumu, likumu, ceremoniju ievērošana, jo atšķirībā no reliģijas to nevar iedziļināt noteiktā ietvarā.
