Džons Veslijs ir 18. gadsimta angļu garīdznieks un sludinātājs, teologs un misionārs, Anglijas baznīcas kustības, kas pazīstama kā metodisms, līderis un dibinātājs, kuras mērķis ir celt baznīcas morāli, nevis veikt tās reformāciju.
Biogrāfija
Topošais sludinātājs dzimis 1703. gadā Evportā, netālu no Linkolna. Kopumā Samuela un Susannas Vesliju ģimenē piedzima deviņpadsmit bērni, no kuriem deviņi nomira zīdaiņa vecumā. Suzanne bija puritāņu mācītāja un ministra Samuela Annesley 25. meita, bet viņas vīrs, slavenā Oksfordas absolvents, bija dzejnieks un garīdznieks.
Džons, tāpat kā citi bērni, tika mācīts lasīt jau no agras bērnības, mācīja grieķu un latīņu valodu, iedvesmoja labas manieres. Ģimene dzīvoja stingri saskaņā ar baznīcas pavēlēm. Piecu gadu vecumā Veslija dēls izdzīvoja briesmīgā ugunī, un māte pārliecināja viņu, ka zēns ir izglābts īpašam dzīves mērķim.
11 gadu vecumā Džons tika nosūtīts uz pareizticīgo internātskolu Londonā, un pēc tam viņš ieguva izglītību Oksfordā, kur viņš iestājās 1720. gadā. Džons Veslijs bija īsts askēts, praktizēja stingru atturību, pētīja Svētos Rakstus un uzcītīgi pildīja visus reliģiskos pienākumus, tieši līdz almu došanai, kad viņam pašam nebija ko ēst. 1725. gada septembrī viņš kļuva par diakonu - tolaik Anglijā baznīcas rangs bija nepieciešams zinātniskajam darbam universitātē. Ordinēšana notika Oksfordas diecēzes katedrālē.
Karjera
1726. gada pavasarī Veslijs tika vienbalsīgi ievēlēts par Linkolna apgabala pārstāvi Oksfordā, kas viņam deva tiesības uz atsevišķu istabu un nelielu algu. Gadu vēlāk Džons atgriezās mājās ar maģistra grādu un kalpoja par pilnvaroto vietējā pagastā, bet divus gadus vēlāk apmetās Oksfordā kā jaunākais pētnieks un skolotājs.
Kopā ar dažiem studentiem viņš organizēja sava veida klubu padziļinātai Bībeles izpētei. Veslijs un viņa atbalstītāji tika saukti par “metodistiem” - par pedantisku visu baznīcas noteikumu ieviešanu, regulāru Bībeles lasīšanu un vienmērīgu, sistemātisku palīdzību bezpajumtnieku, cietumu un bērnu namu patversmēm.
Džons Veslijs sapņoja par misionāru darbu - tas garīdzniekam vienmēr bija godpilns akts un pacēla viņa reputāciju nesasniedzamā augstumā. 1735. gadā Jānis un viens no viņa brāļiem devās uz Ameriku, kur pavadīja trīs neveiksmīgus gadus, un pēc tam atgriezās mājās. Tieši šajā laika posmā Jānis iepazinās ar tā dēvēto Morāvijas brāļu mācībām un, atgriezies Anglijā, sāka studēt viņu kristīgo koncepciju.
1739. gadā Jānis uzsāka sludināšanas darbu un acīmredzot bija pirmais priesteris, kurš uzrunāja cilvēkus tieši laukos, laukumos, vārdu sakot, darba un sabiedriskās vietās, nevis baznīcā. Viņš seglā nobrauca gandrīz 400 tūkstošus jūdžu, runājot par Dievu visur, kur cilvēki vienojās viņu klausīties neatkarīgi no laika apstākļiem un citiem apstākļiem.
Veslijs uzrakstīja apmēram 200 grāmatas, ceļoja uz Angliju, Īriju un Skotiju. Jāņa mērķis bija atdzīvināt baznīcu, tās tuvumu cilvēkiem. Īpašu uzmanību viņš pievērsa sociālajam darbam, veidojot kopienas, kuru mērķis ir labdarība, palīdzība nabadzīgajiem un nabadzīgajiem, kā arī cīņa pret verdzību. Veslija sprediķos bija atļauts apmeklēt pat sievietes, kā arī piedalīties metodistu grupās.
