Viņu sauca par "Iron Martyn". Daži vēsturnieki apbrīnoja šo nelokāmo Sarkanās armijas komandieri, citi viņu uzskatīja par fanātiķi un nežēlīgu sodītāju. Jans Fritsevičs Fabricius ir viens no pretrunīgi vērtētajiem Pilsoņu kara varoņiem Krievijā.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/00/fabricius-yan-fricevich-biografiya-karera-lichnaya-zhizn.jpg)
No Jana Fabriciusa biogrāfijas
Fabricius dzimis 1877. gadā. Viņa dzimšanas vieta bija Zlekas pilsēta Kurzemes provincē. Tagad tā ir Latvijas teritorija. Viņa tēvs bija latviešu fermas strādnieks. Tomēr viņš pārliecinājās, ka viņa dēls ir ieguvis izglītību.
Pat bērnībā Jans aizrautīgi pieņēma revolūcijas idejas. Pirms Krievijas un Japānas kara viņš pievienojās sociāldemokrātu organizācijai. Pēc dalības maija dienas demonstrācijā Jans tika nogādāts tiesā. Viņš saņēma četru gadu smagu darbu un tika izsūtīts uz Tālajiem Austrumiem. Tomēr arī šeit Yane neapturēja revolucionāro darbību.
Kopš 1916. gada Fabricius ir aktīvi iesaistījies imperiālistu karā. Sasniedzis štāba kapteiņa pakāpi, viņš strādā pie armijas komiteju veidošanas.
Fabricius revolūcijas un pilsoņu kara laikā
1917. gada rudenī Jans Fritsevičs kļuva par bataljona komandieri 1. latviešu strēlnieku pulkā. Tajā pašā laikā viņš kļūst par Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas locekli.
Sākās pilsoņu karš. Fabricius pavēl norīkojumu un pēc tam ieņem Militārās revolūcijas komitejas priekšsēdētāja amatu vienā no apgabaliem valsts ziemeļrietumos. Sarkanais komandieris īpaši izcēlās kaujās pret vācu iebrucējiem netālu no Pleskavas. Viņš piedalījās bandu likvidēšanā.
No 1918. līdz 1919. gadam Fabricius kļuva par 2. Novgorodas strēlnieku divīzijas vadītāju. Viņa daļa atbrīvoja Latviju, par kuru viņu pārstāvēja Sarkanā karoga ordeņa vadība.
Tad Fabricius veiksmīgi sašāva Denikina karaspēku un piedalījās karā ar Poliju. 1921. gadā jau slavenais Dzelzs Martins drosmīgi cīnījās ar nemierniekiem Kronštatē.
Pēc pilsoņu kara beigām Jans Fritsevičs pavēlēja 2. Donas kājnieku divīzijai, un pēc tam viņš pārņēma 17. kājnieku korpusa, kas bija daļa no Ukrainas militārā apgabala, vadību.
1928. gadā Fabricius turpināja savu militāro karjeru, kļūstot par spēcīgas Kaukāza armijas komandiera palīgu.