Filozofiskās debates tiek vadītas šaurā iniciatoru lokā vai pie svētku galda pēc bagātīgas libānas. Jebkurā gadījumā ir diskusijas priekšmets un vērtēšanas kritēriji. Drūmi vācu domātāji meklēja dzīves jēgu. Un pragmatiskais brits uzskatīja zināšanas par instrumentu, lai gūtu labumu sev un valstij. Fransiss Bekons bija viens no pirmajiem, kurš pārskatīja grieķu un romiešu varas mācības. Pateicoties savai pieejai, viņš izveidoja labu karjeru.
Sākuma apstākļi
Saskaņā ar pastāvošajiem datiem, Francis Bekons dzimis 1561. gada 22. janvārī dižciltīgā ģimenē. Viņa tēvs bija augsta ranga muižnieks, tuvu karaliskajai personai. Arī māte nāca no muižniekiem. Laulātie par sociālo stāvokli savstarpēji atbilda. Bērns uzauga un tika audzināts stingrā, racionālā vidē. Mājā nebija gaidīta dīkstāves atmosfēra. Jau no mazotnes Franciskam tika mācīts piemērots maniere, uzvedības noteikumi sabiedrībā un sabiedriskās politikas pamati.
Lai saprastu slavenā filozofa pasaules uzskatu pamatus, ir svarīgi atcerēties, ka muižnieka personīgā dzīve bija cieši saistīta ar valsts lietām, problēmām un perspektīvām. Jau no mazotnes Francisks vēroja, kā sociālā statusā cilvēki dzīvo viņam vienādi. Būdams pieaugušais, viņš sīki izpētīja zemākās klases dzīvi un tradīcijas. Galu galā no viņiem ir atkarīga arī Valstības labklājība un diženums. Nākamo Bacon dzimtas pēcnācēju biogrāfija attīstījās pēc tradicionālajiem modeļiem.
Pirmajos divpadsmit dzīves gados Francisks mācījās mājās. Latīņu, grieķu, viņš lieliski prata. 1573. gadā pusaudzis kopā ar vecāko brāli tika uzņemts koledžā Kembridžas universitātē. Trīs gadu laikā jaunie muižnieki saņēma nepieciešamās izglītības pamatus. Tieši šīs izglītības iestādes sienās Bekons sāka sarakstes polemiku ar slaveno Aristoteli. Viņš uzskatīja, ka sengrieķu domātāja loģika ir piemērota abstraktiem strīdiem, bet ne cilvēka labā reālajā dzīvē.
