Vācija jeb Vācijas Federatīvā Republika ir Centrāleiropas valsts, kurā saskaņā ar jaunāko 2011. gada tautas skaitīšanu 80, 2 miljoni cilvēku dzīvoja 357, 021 tūkstošu kvadrātkilometru platībā. Vācija ir parlamentāra valsts, kuru vada Bundestāgs. Kādas ir parlamenta funkcijas un loma šajā valstī?
Lietošanas instrukcija
1
Formāli Bundestāgs ir vienpalāta struktūra, kas organizēta pēc tautas pārstāvības principa. Pašlaik tas ir sadalīts divās daļās - valdībā un opozīcijā. Pirmo veido trīs partijas ar kopsummā 504 balsīm - Vācijas Kristīgi demokrātiskā savienība Angela Merkele (līdere ar 255 balsīm), Vācijas Sociāldemokrātiskā partija ar Sigmaru Gabrielu priekšgalā (193) un Kristīgi sociālā savienība ar līderi Horstu Seehofers (56). Un kā daļu no otrās ir vēl divas vācu partijas - kreisie Keitijas Ķipingas un Berndas Riksingeres (64) vadībā un zaļie ar līderiem Džemu Ozdemiiru un Simonu Pīteru (63). Katrai no pusēm Vācijā ir sava raksturīgā simbolikas krāsa - attiecīgi melna, sarkana, zila, bordo un zaļa. Balsošanas sistēma Vācijas Bundestāgā ir jaukta tipa.
2
Vācijas parlamentam vienlaikus tiek uzticētas vairākas svarīgas funkcijas: likumdošanas, vēlēšanas (federālā kanclera ievēlēšana, kura šobrīd ir Angela Merkele), kā arī kontrole (valdības virziena noteikšana). Turklāt likumi Bundestāgā tiek ne tikai pieņemti, bet arī izstrādāti. Ļoti interesanta ir arī šāda Vācijas valdības darba iezīme: tautas pārstāvji nepamet savas tiesības bieži ķerties pie ārējo ekspertu palīdzības.
3
Bundestāga locekļus ievēl vispārējās, tiešās un brīvās vēlēšanās, bet aizklāti, jo viņi ir visas vācu tautas pārstāvji, kuriem nav saistību un dokumentu, un kurus vada tikai "viņu pašu sirdsapziņa".
4
Vācijas parlamenta priekšsēdētāju tradicionāli izraugās no frakcijas locekļiem, kas ir spēcīgākais un vislielākais. Tieši Angelai Merkelei papildus valsts galvas izpildfunkcijām ir arī pienākums vadīt plenārsēdes un uzraudzīt stingru parlamenta noteikumu ievērošanu. Papildus priekšsēdētājam Bundestāgā pastāv šādi amati un struktūras - viceprezidents (viens no katras frakcijas), Bundestāga prezidentūra (kurā ietilpst parlamenta prezidents un viceprezidenti), Vecāko padome, kas vairāk ir iepriekšējo laiku mantojums un atgriežas pie valsts pastāvēšanas pēdējos gadsimtos, dažādas komitejas, Bundestāga administrācija un Bundestāga policija. Katram ķermenim ir noteiktas funkcijas.
