Gennaro Gattuso ir slavens itāļu futbolists, un kopš 2013. gada viņš ir arī treneris. 2006. gada pasaules čempions nacionālajā izlasē un divreiz Čempionu līgas uzvarētājs “Milānā”.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/85/gattuzo-dzhennaro-biografiya-karera-lichnaya-zhizn.jpg)
Biogrāfija
Gennaro Ivans Gattuso mūsu pasauli ieraudzīja 1978. gadā 9. janvārī nelielajā Itālijas pilsētā Corigliano Calabro Kalabrijas reģionā. Kopš bērnības zēns gribēja spēlēt futbolu, un viņu vēlmi apstiprināja viņa vecāki. Uzsākšanu futbola Olimpijā viņš sāka ar mazā kluba Perudža futbola akadēmiju. Pēc septiņiem gadiem, kas pavadīti jauniešu komandā, Gattuso debitēja pieaugušo komandā Serie A mačā pret Boloņu. Kopumā “Perudžia” uzlecošā zvaigzne pavadīja 10 mačus, kuros viņam neizdevās īpaši izcelties.
Karjera
1997. gadā Gattuso gatavojās pārcelties uz Skotiju. “Perugia” piekrita spēlētāju pārcelt uz vienu no labākajiem šīs valsts klubiem - “Rangers”. Gennaro bija ļoti rupjš un agresīvs, taču, pateicoties jaunās komandas mentoram Valteram Smitam, puisis iemācījās sevi kontrolēt un nospēlēja visu sezonu “Rangers”. 34 mačos viņš guva pat 3 vārtus.
Neskatoties uz pozitīvo spēlētāja dinamiku, viņam neizdevās palikt komandā. Uz koučinga tilta notika lielas pārmaiņas, un Smita vietā ieradās Diks Advocaats, kuru pats Gattuso sauca par otro tēvu. Jaunais komandas treneris nevarēja izdomāt efektīvu zēna talantu pielietojumu, un 1998. gada beigās viņš tika nosūtīts uz Itālijas klubu Salernitana, kurš tajā laikā spēlēja valsts augstākajā divīzijā. 10 mēnešus komandā Gattuso laukumā parādījās 25 reizes, taču nespēja gūt vārtus.
1999. gadā Gennaro Gattuso karjerā notika izšķirošais brīdis - viņš interesējās par vienu no prestižākajiem Itālijas klubiem - “Milan”. Tajā pašā gadā viņš pirmo reizi parādījās “sarkanā un melnā” krāsās mačā pret Londonas “Chelsea” Čempionu līgā. Pirmajā sezonā viņš jaunajai komandai pavadīja 22 mačus un stingri nostiprinājās pamatsastāvā, stabili parādoties sākumsastāvā.
Kopumā Gennaro slavenajam Itālijas klubam uzvarēja 468 mačos un spēja gūt 11 vārtus. Spēlētāja zemā efektivitāte ir saistīta ar faktu, ka viņš spēlēja vidējā laukumā un veica iznīcinātāja funkcijas. Savas ilgas karjeras laikā Milānā futbolists divreiz kļuva par Itālijas čempionu, ieguva Itālijas kausu un divreiz kļuva par kārotākās trofejas īpašnieku klubu līmenī - Čempionu līgas kausu.
2012. gada maijā pastāvīgais Milānas kapteinis paziņoja par atkāpšanos no amata, un viņš novēlēja kāroto aklā aci Antonio Nocerino, kurš 2016. gadā pameta klubu. Pēc nedaudz vairāk kā mēneša Gennaro paziņoja, ka turpinās karjeru Šveicē, mazpazīstamajā Sion klubā. Pārcēlies uz turieni kā spēlētājs, viņš uzņēmās arī trenera pienākumus, sakot, ka ieradies atnest uzvaru klubā un sacensties ar vietējo hegemonu Bāzeli.
Bet diemžēl nebija iespējams pārsniegt vārdus, pēc 10 spēlēm, kurās komanda kaut kā guva 11 punktus, Gattuso tika noņemts no trenera amata, neskatoties uz to, viņš turpināja spēlēt komandas labā kā spēlētājs. Pēc “Sion” viņam izdevās trenēties: “Palermo”, grieķu “OFI” un “Salernitana”, kur viņš sāka savu futbolista karjeru. 2017. gadā viņš atgriezās Milānā kā galvenais treneris, kur turpina strādāt līdz šai dienai.
Nacionālā komanda
Gattuso pirmo reizi parādījās Itālijas valstsvienībā 2000. gada februārī, tajā pašā gadā viņš guva pirmos un vienīgos vārtus valstsvienībai pret Angliju. Kopumā Itālijas krāsās Gattuso 10 gadu laikā uz lauka parādījās 73 reizes. Pēc nacionālās komandas uzvaras draņķīgajā Itālijas - Francijas finālā 2006. gadā Gattuso kļuva par pasaules čempionu.