Pareizticīgajā kultūrā ir daudz dažādu brīnumainu Dieva Mātes ikonu. Dažām Jaunavas sejām ir sena vēsture. Vienā no šīm ikonām ir Jaunavas attēli ar tipu "Dzīvs avots".
Katru gadu pareizticīgo baznīca Gaismas nedēļas piektdienā svin par godu Dieva Mātes ikonas svinībām "Dzīvības atdošanas avots". Šajā dienā pareizticīgo baznīcās tiek veikts ūdens svētīšanas rituāls. Jaunavas ikonas "Dzīvības atdošanas avots" parādīšanās vēsture aizsākās 5. gadsimtā un ir atgādinājums par brīnumu, ka neredzīgais cilvēks dziedināja Jaunavu pie avota, kas atrodas netālu no Konstantinopoles. Šī apbrīnojamā notikuma aculiecinieks bija karavīrs Leo Markell, kurš vēlāk kļuva par Bizantijas impērijas imperatoru.
Kad Leo gāja garām avotam, viņš ieraudzīja aklu cilvēku. Karavīrs devās uz avotu, lai iegūtu ūdeni un dzertu aklā. Pēkšņi Markels dzirdēja balsi, sakot, ka viņš izrauj ūdeni no avota un ne tikai iedod neredzīgajam dzērienu, bet arī slimajam uzklāj mitru pārsēju ar ūdeni. Tā bija Dieva Mātes balss. Leo Markel izpildīja pavēli, un neredzīgais saņēma viņa redzi.
Kad Leo stājās lielās impērijas galvas amatā, viņš par godu Jaunavai Marijai uzcēla templi netālu no avota. Dieva namu sauca par "dzīvību dāvājošu avotu". Pēc tam, kad musulmaņi iekaroja Bizantiju, templis tika iznīcināts. Dieva nams netālu no avota tika atjaunots tikai 19. gadsimtā.
Pats "Dzīvības dāvājošā pavasara" attēls ir vēlāks seno paraugu "Zīmes" senās ikonas "prototips". Uz senā Vlaherna prototipa Jaunava tika attēlota avotā. Svētais ūdens plūda no Jaunavas Marijas rokām. Sākotnēji ikona "Dzīvs pavasaris" neattēloja dziedinošu pavasari. Vēlāk ikonogrāfija ietvēra bļodu ar svētu ūdeni, kā arī avotu vai strūklaku.
Agrākajos Jaunavas "Dzīvības avota" attēlos ir Krimā atrasts attēls, kas pieder vēsturniekiem XIII gadsimtā. Kopš XIV gadsimta vidus parādās Jaunavas "Dzīvības atdošā pavasara" attēli ar krūzi un dziedinošo avotu, kas atrodas virs tā. 15. gadsimtā Sv. Pāvila klosterī uz Athosa kalna parādījās "Dzīvības dot pavasara" tipa attēls. Jaunava un bērns ir attēloti bļodā.
Krievijā tādas ikonas kā "Dzīvības došanas pavasaris" sāka parādīties 16. gadsimtā, kad ieradās prakse iesvētīt ūdens avotus klosteros, veltot tos Vissvētākajai Jaunavai Marijai.
Jāsaka arī par citiem ikonu nosaukumiem, kas atrada to atspoguļojumu krievu tradīcijās. Tajos ietilpst nosaukumi "Dzīvs avots", "Avots" un "Dzīvs avots".
