Daudzi ierodas templī lielās baznīcas brīvdienās, vēršas pie garīdzniekiem pēc kopības, grēksūdzes utt. Kristīgajās ģimenēs ir ierasts kristīt bērnus, taču ne katrs tēvs piekritīs rīkot šo ceremoniju kopā ar bērnu, kas dzimis ārpus laulības.
Kristības ir garīgā ceļa sākums, ienākšana ticīgo sabiedrībā. Šis rituāls nozīmē vēlmi sekot Kristum un sekot evaņģēlija mācībām. Baznīca kristī visus bērnus, kuru vecāki piekrita Svētajam sakramentam un pievērsās templim.
Kāpēc garīdznieks var atteikties kristīt ārpus laulības dzimušu bērnu?
Dažās baznīcās garīdznieki atsakās kristīt bērnus, kas dzimuši ārpus laulības. Viņi to izskaidro, sakot, ka piedzimšana ārpus laulības ir grēks, laulības pārkāpšana. Tomēr oficiāli baznīcai nav tiesību atteikties no kristību sakramenta, jo Dieva priekšā visi ir vienādi.
Priesteris Vasilijs Junaks arī nesniedz konkrētu atbildi uz šo jautājumu, bet stāsta, kāpēc dažās baznīcās priesteri atsakās kristīt bērnus, kas dzimuši ārpus laulības. Dievs un Baznīca vienlīdz redz visus notikumus, bet, ja Tas Kungs jūtas no sirds un saprot patieso nozīmi, tad cilvēki paļaujas uz ārējiem faktoriem. Dzimšana ārpus laulības ir grēks, un baznīca tam nevar piekrist. Pat ja garīdznieks ir gatavs kristīt bērnu, viņam tas ir jānosoda nepareizi.
Ja priesteris atteicās izpildīt Svēto Vakarēdienu, Tas Kungs pieņems nekristītu bērnu, jo mazulim nevajadzētu būt atbildīgam par savu vecāku rīcību. Nobriedis, viņš izlems par kristībām. Vai man jāpievērš uzmanība cilvēkiem, kuri nosoda bērnu dzimšanu ārpus laulības, un klausās priesterus, kuri atsakās no Svētā Vakarēdiena? Tikai jūs varat izlemt.
