Daudzu tautību - kazahu, baškīru, turku, mongoļu - pārstāvji joprojām lieto jurtu līdz šai dienai. Kad viņiem jautā, no kā tiek izgatavota jurta, katrs no viņiem var atbildēt savā veidā. Kaut kur tas ir izgatavots no filcētiem kamieļu matiem, un kaut kur par pamatu ņem aitas vilnu.
Šādi mājokļi šķiet neuzticami, diezgan auksti cilvēkiem, kuri nav veltīti smalkumiem par to, no kā tiek izgatavota jurta, un viņi patiesi nesaprot, kā nomadi var dzīvot viņos pastāvīgi, jebkuros laika apstākļos un jebkurā gadalaikā. Faktiski jurta ir viegla pārvietojama māja ar unikālām veiktspējas īpašībām. Vasarā tas ir vēss, pat ja tas ir uzstādīts saulē, un ziemā tas ir silts un ērts pat vissmagākajās salnās.
Kas ir jurta?
Kad un kurš uzbūvēja pirmo jurtu, nav zināms. Zinātnieki var tikai pieņemt, ka pašreizējā jurta ir kaut kas līdzīgs andronovītu novietnei, kas pastāvēja 11-10 gadsimtos pirms mūsu ēras. To laiku konstrukciju nav detalizēti aprakstītas; laikabiedriem ir pieejamas jurtas ar šādām īpašībām:
- viegls un viegli saliekams un izjaucams,
- ar mazu īpatnējo svaru,
- ērti dzīvot jebkurā gada laikā,
- kas sastāv no koka pamatnes un filca pārklājuma,
- ar augstām siltuma un skaņas izolācijas īpašībām.
Dažādām tautībām ir atšķirīga jurtas kārtība - kaut kur tās tiek izgatavotas ar divām veramām durvīm, kas izgatavotas no koka, kaut kur ieeja korpusā aizver lapotni. Pastāv atšķirības struktūras lielumā. Kazahi klimata un pastāvīgā vēja dēļ padara jurtu zemāku par Kirgizstānu. Bet jurtas iekšējā apdare vienmēr ir bagāta un neparasti skaista, ar tipisku valsts rotājumu, daudz austu paklāju un spilvenu, kas līdzinās mums ierastajiem dīvāna “mazajiem domiem”.
