Televīzijas ziņu korespondents ir karstākā specializācija žurnālistikā. Katru dienu biļetens ir jāaizpilda ar atbilstošām un interesantām tēmām. Reportierim, kā likums, to sagatavošanai ir maz laika - ne vairāk kā dažas stundas. Tāpēc viņam jārīkojas nekavējoties, ievērojot skaidru plānu.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/49/kak-delat-syuzhet-novostej.jpg)
Jums būs nepieciešams
- - profesionāla videokamera;
- - mikrofonu ar garu vadu, lai izveidotu savienojumu ar videokameru;
- - uzstādīšanas aprīkojums;
- - dators;
- - licencēta programmatūra video un audio failu rediģēšanai.
Lietošanas instrukcija
1
Atrodiet papildinformāciju par notikumu, kuru jums uzdots aptvert. Nāc uz šaušanu pilnīgi nesagatavots. Ierobežota laika apstākļos jūs varat pārprast situāciju. Līdz ar to zemes gabals izrādīsies neobjektīvs. Piemēram, mītiņš kalpo kā informatīvs ziņošanas līdzeklis. Pirms došanās uz norises vietu noskaidrojiet, kāpēc un pret ko dalībnieki iebilst. Pierakstiet vadītāju kontaktus, precīzu darbības sākuma vietu un laiku.
2
Nāciet uz pasākumu iepriekš, 15-20 minūtes pirms tā sākuma. Pavadiet šo laiku lietderīgai izmantošanai: sarunājieties ar organizatoriem, paņemiet papildu drukātos materiālus (paziņojums presei, dalībnieku prezentāciju saraksts un kopijas utt.). Pierakstiet 2-3 pašreizējo speciālistu komentārus. Bieži vien ierēdņi labprātāk piekrīt provizoriskām intervijām. Palūdziet operatoram sastādīt vispārīgus plānus, kas skaidri parāda notikuma vietu.
3
Avārijas šaušanā jūsu galvenais uzdevums ir savākt dažādus aculiecinieku kontus. Sižeta ticamību palielinās žurnālista parādīšanās kadrā uz notikuma fona. Ekspertu komentārus varat saņemt nedaudz vēlāk. Iekļaujiet oficiālajā viedoklī ziņojumu ārpus teksta.
4
Atgriežoties redakcijā ar uzņemtajiem materiāliem, izveidojiet īsu zemes gabala izklāstu. Ziņu ziņojuma klasiskā versija ir veidota pēc šādas shēmas: 1. Žurnālista stāsts no notikuma vietas (stand-up); 2. Teksts ārpus ekrāna, kas turpina tēmu, un video secība, kas ilustrē žurnālista vārdus; 3. Dalībnieka (eksperta) īsi (sinhroni) komentāri, kas ierakstīti pasākuma vietā vai oficiālā vidē, bet nav studijā. Diagrammā varat izmantot 2–3 sinhronus, ja tie uzreiz neseko viens otram; 4. Teksts ārpus ekrāna, kas pabeidz pamatinformācijas prezentāciju, un video secība, kas to loģiski papildina; 5. Stand-up, kurā žurnālists apkopo, izdara secinājumus un sniedz prognozes.Protams, šī sižeta struktūra nav vienīgā iespējamā. Tas ir jāpielāgo atkarībā no notikuma nozīmīguma, ziņošanas mērķa un vizuālā materiāla satura.
5
Uzrakstiet korespondenta tekstu. Tam jābūt skaidram un kodolīgam. Runājiet par notikumiem hronoloģiskā secībā. Sekojiet ģeogrāfiskajiem apgabaliem, organizāciju un iestāžu nosaukumiem, cilvēku vārdiem un uzvārdiem. Sadaliet tekstu daļās, kuras jūs sacīsit kadrā un aizkulisēs. Noformulējiet acu zīmulis, t.i. 3-4 teikumi, kurus pateiks ziņu izlaiduma saimnieks, dodoties uz savu stāstu.
6
Uzstādiet zemes gabalu kopā ar operatoru un pierakstiet savu balsošanas tekstu. Skatiet pilnu ziņojumu, lai nodrošinātu tā kvalitāti. Nododiet gatavo materiālu izdevējam redaktoram.
Pievērsiet uzmanību
Žurnālista tiesības saņemt informāciju par dažādiem notikumiem garantē federālais mediju likums.
Noderīgi padomi
Ierakstot sinhronizācijā, pirms sarunas sākšanas palūdziet personai sevi iepazīstināt. Tad rediģēšanas laikā nav jāatceras viņa vārds un amats: filmā paliks nevis kāds noslēpumains personāžs, bet gan ļoti specifisks komentētājs.