Vairākus gadus Sīrijā pilsoņu karš neapstājas. Bruņoti opozīcijas spēki aktīvi iebilst pret oficiālajām varas iestādēm prezidenta Bašara al Asada vadībā. Līdz šim visi valsts un starptautisko starpnieku centieni nav noveduši pie bruņota konflikta izbeigšanas. Kara apturēšana Sīrijā acīmredzot var mainīt tikai pušu nostāju attiecībā uz situāciju.
Stāvoklis Sīrijā līdz 2014. gada vidum
Sīrijas bruņotā opozīcija ir ārkārtīgi neviendabīga. Vairākas grupas ar atšķirīgiem politiskiem mērķiem rīkojas pret Asada režīmu. Ir pierādījumi, ka dažas nemiernieku daļas atbalsta starptautiskā teroristu organizācija Al Qaeda. Starp opozīcijas spēkiem var atrast radikālos islāmistus, kuri ar visiem līdzekļiem cenšas izveidot saliedētu koalīciju, kas spētu gāzt prezidentu Asadu.
Pašreizējā prezidenta ienaidnieku nometnē nav vienotības, kas būtībā kavē opozīcijas rīcību. Viņu rietumu un arābu atbalstītāji cenšas atrisināt domstarpības un izvirza vienotu nostāju pret Sīrijas varas iestādēm. Bet līdz šim šādi mēģinājumi nav bijuši veiksmīgi. Viens no iemesliem, kāpēc konflikts vilkās daudzus gadus, ir tieši tāpēc, ka Asadam iebilst nevis konkrēts politiskais pretinieks, bet gan vairākas atšķirīgas un nepietiekami bruņotas grupas.
Valsts varas iestādes periodiski gūst panākumus vietējā mērogā karadarbībā, bet pēc tam opozīcija atsit pretī. Ieroču, krājumu un tūkstošiem cilvēku upuru trūkums neaptur karojošos spēkus.
Asada pretiniekus aktīvi atbalsta Amerikas Savienotās Valstis, bet Krievija un Irāna tradicionāli šodien atrodas valdošās politiskās elites pusē.
