Viena no ievērojamākajām figūrām kristīgo svēto panteonā ir Marija Magdalēna, Jēzus Kristus līdzgaitniece, kurai pienākas viņa miesas un dvēseles pestīšana. Marija ir starp tām mirām nesošajām sievietēm, kuras no rīta pēc viņa sāpīgās izpildīšanas nogādāja pasauli Kunga apbedīšanas vietā. Tāpēc viņas piemiņas diena pareizticīgo kalendārā tiek svinēta divreiz.
Krievijā vienlīdz apustuļu Marijas Magdalēnas sieviešu sieviešu miroņu atceres dienu svin divreiz - otrajā svētdienā pēc Lieldienām Svētās Mirru nesošās sievietes dienā un 4. augustā - dienā, kad viņa tiek pieminēta svētajā kalendārā. Marija vērsās pie Kunga pēc tam, kad viņš viņu izglāba no dusmīga moba, kurš gatavojās akmeņot meiteni par izšķērdīgas dzīves vadīšanu, un tika uzskatīts, ka dēmoni viņu ir uzpūsuši. Kristum izdevās apturēt atriebību ar gudru vārdu. Slavenā Jēzus frāze: “Ļauj tam, kurš ir bez grēka, pirmais met tai akmeni”, ir kļuvusi populāra un bieži tiek izmantota ikdienas dzīvē, atgādinot, ka tikai dažiem no viņu mirstīgajiem ir tiesības tiesāt citus.
Pēc viņas pestīšanas Marija kļuva par uzticīgu mācekli un Kristus sekotāju, nesot Viņa Vārdu pat pēc Skolotāja nāves. Saskaņā ar kristīgo tradīciju, viņa ieradās Lieldienās pie Romas imperatora Tiberiusa un pasniedza viņam krāsotu olu ar vārdiem: “Kristus ir augšāmcēlies!”. Pēc tam visā kristīgajā pasaulē ir iesakņojusies olas krāsot un dot tām gaišus Lieldienu svētkus.
9. gadsimtā Marijas Magdalēnas nezaudētās relikvijas tika pārnestas uz Bizantijas impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli, bet pēc tam pēc krusta kariem daži no viņiem tika apglabāti Romā zem Laterāna katedrāles altāra plāksnes. Daļa svēto relikviju ir aprakti Francijā, netālu no Marseļas. Šeit, kalna pakājē, par godu Sv. Marijai Magdalēnai uzcēla krāšņo templi.
Ilgu laiku Krievijā bija ierasts šajā dienā, 4. augustā, doties mežā, lai novāktu ogas, no kurām saimnieces gatavoja sagataves - žāvēja tās ziemai un no tām gatavoja ievārījumu uz medus. Tāpēc zemnieki šo dienu sauca par Sēklinieku un Saldmeitu. Ar Marijas Magdalēnas dienu tika saistītas daudzas tautas zīmes.
Mūsdienās kristiešu draudzēs netiek rīkoti īpaši svētku pasākumi par šo tēmu. Dievbijīgi, draudzes locekļi svin šo dienu, lasot Sv. Marijas Magdalēnas akatiķi un viņai adresētās lūgšanas, lūdzot viņus aizstāt viņus Kunga priekšā. Baznīcās priesteri lasīja sprediķus, kuru tēmas atkārtojas ar piemēriem no šī svētā dzīves.
