ANO Ģenerālā asambleja 2007. gada 13. decembrī noteica Starptautisko demokrātijas dienu, un kopš 2008. gada tā tiek svinēta katru gadu 15. septembrī. Demokrātijas dienas galvenais mērķis ir palielināt sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām un demokrātiskajām vērtībām.
Demokrātija (tulkojumā no sengrieķu valodas “tautas vara”) ir valdības forma, kurā lēmumus pieņem nevis viena persona vai neliela cilvēku grupa, bet gan iedzīvotāju vairākums. Tā kā daudzus pašreizējos lēmumus nevar pieņemt visa tauta, sabiedrība deleģē noteiktas pilnvaras saviem izvēlētajiem pārstāvjiem. Galveno valdības amatu ievēlēšana, valstij būtisku lēmumu pieņemšana, balsojot visiem iedzīvotājiem, un cilvēktiesību un brīvību pārākums ir pamats modernākajām demokrātiskās valdības formām.
Starptautiskā demokrātijas diena, kas tiek atzīmēta 15. septembrī, dod iespēju tuvāk izpētīt, kā dažās valstīs tiek ievērotas cilvēktiesības, kuras demokrātijas problēmas šobrīd ir vissmagākās. Daudzās pasaules pilsētās notiek pasākumi, lai atgādinātu par demokrātiskas pasaules kārtības vērtībām un to pārkāpuma nopietnajām sekām.
Dažādas politiskas darbības ir ieplānotas tā, lai tās sakristu ar Starptautisko demokrātijas dienu, daudzos gadījumos tās veic opozīcijas partijas, kas nepiekrīt esošās valdības darbībām. Viņiem ir iespēja vēlreiz izteikt savas prasības, norādīt uz esošās politiskās sistēmas nepilnībām. Jo īpaši Krievijas opozīcija gatavojas rīkot masu protesta mītiņu 2012. gada 15. septembrī, kurā, pēc organizatoru domām, piedalīsies vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku.
Pašreizējai valdībai neatkarīgi no pasaules valsts demokrātijas dienas pastāvēšana ir papildu atgādinājums par nepieciešamību stingri ievērot un aizsargāt demokrātiskās vērtības, ātri novērst atklātos trūkumus un ar visiem līdzekļiem dot ieguldījumu demokrātijas izplatībā pasaulē.
