Partijas demokrātijā ir politiskās sistēmas sastāvdaļa. Viņi apvieno lielas cilvēku grupas, kuras saista kopīgas intereses un kuras īsteno kopīgus mērķus. Politiskās partijas savu darbību veic, pamatojoties uz lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar valstī spēkā esošajiem likumiem un hartas noteikumiem.
Lietošanas instrukcija
1
Jebkuras politiskās partijas pamats ir tās biedri. Viņiem ir tiesības tieši piedalīties diskusijās par partijas virzību, kā arī svarīgu lēmumu izstrādē, kas nosaka vispārējo politiskās apvienošanās gaitu. Lēmumu pieņemšanas process parasti ir noteikts likumos par politiskajām partijām, likumos paredzētajos dokumentos un darba noteikumos.
2
Parasti partijas ir neatkarīgas, izstrādājot un pieņemot lēmumus. Valsts neiejaucas pilsoņu politisko apvienību darbībā, kamēr partijas lēmumi nepārkāpj likuma normas. Pusēm ir tiesības noteikt savus mērķus, uzdevumus un metodes programmu noteikumu īstenošanai.
3
Pirmais organizatoriskais lēmums, no kura ir atkarīga partijas pastāvēšana, ir šīs sabiedriskās apvienības izveidošana. Šim nolūkam iniciatīvas grupa sasauc kongresu, uz kuru tiek uzaicināti delegāti, kurus izraugās saskaņā ar noteiktiem pārstāvības principiem un normām. Kongresa lēmumu par partijas dibināšanu parasti pieņem ar vienkāršu visu šajā organizatoriskajā pasākumā klātesošo balsu vairākumu.
4
Periodiskos kongresos tiek pieņemti arī vissvarīgākie lēmumi, piemēram, statūtu un partijas programmas pieņemšana, pārvaldes un kontroles institūciju vēlēšanas, grozījumi galvenajos dokumentos. Šādus kongresus var rīkot ar skaidru periodiskumu, taču dažreiz tos sasauc arī ārkārtas gadījumos. Regulāro un ārkārtas kongresu delegātu pieņemtie lēmumi ir saistoši visiem partijas biedriem.
5
Pārtraukumos starp kongresiem partijas struktūras parasti ir tieši atbildīgas par partijas darbu. Tā var būt partijas padome, Centrālā komiteja, Politiskais birojs utt. Šāda vadības sistēma ļauj nekavējoties pieņemt pašreizējos lēmumus, negaidot nākamā kongresa sasaukšanu. Partiju pārvaldes institūciju kompetence ir noteikta attiecīgajā hartas sadaļā.
6
Hartas dokumentos ir paredzēta arī lēmumu pieņemšana vietējās (reģionālajās) partijas nodaļās. Parasti reģionālo struktūru darbības jomā ietilpst vietējas nozīmes jautājumi, kas neietekmē partijas intereses kopumā. Partiju komitejas vai filiāles var veidot uz teritoriāla vai rūpnieciska pamata, un to lēmumi kļūst saistoši visiem tautas šūnu dalībniekiem.
7
Principi lēmumu pieņemšanai un to īstenošanai partijās var būt atšķirīgi. Dažus lēmumus var pieņemt tikai ar kvalificētu balsu vairākumu, piemēram, divas trešdaļas no klātesošo kopskaita. Lielākā daļa spēcīgo un attīstīto partiju savā darbā izmanto demokrātiskā centrālisma principu. Tas nozīmē ne tikai saistošus augstāku institūciju lēmumus zemākām, bet arī garantē iespēju plaši provizoriski diskutēt par vissvarīgākajiem jautājumiem primārajās organizācijās.
