Komūnijas sakraments, kura laikā ticīgie maizes un vīna aizsegā piedalās Kunga Jēzus Kristus Miesā un Asinīs, ir nepieciešami pareizticīgās personas garīgajai pilnveidošanai. Kristietis var piedalīties svētnīcā pie Dievišķās liturģijas.
Katru liturģijas dievkalpojumu pavada Euharistijas svētki, kad maize un vīns tiek brīnumainā kārtā, bet ļoti reālistiski piemēroti Glābēja miesai un asinīm. Ja kristietis ir sagatavojies kopībai, izpildot lūgšanas likumu, samierinoties ar kaimiņiem un apmeklējis grēksūdzi, viņš var sākt liturģiju svētnīcā.
Komūnija pareizticīgo baznīcā notiek liturģijas beigās. Priesteris no karaliskajiem vārtiem dodas ar halīti rokās un nolasa vairākas sagatavošanās lūgšanas par kopību, kuras laikā kristietis paceļ savu prātu un domas pie Dieva.
Tālāk ticīgie, kas vēlas saņemt dievgaldu, saliec rokas uz krūtīm (pa labi pāri pa kreisi). Ar pazemības un necienības sajūtu svētnīcas priekšā cilvēks dodas pie svētā kausa. Pirmie, kas nonāk pie dievgalda, ir mūki, pēc tam zīdaiņi, vīrieši un sievietes. Tuvojoties bļodiņai, jāpiesauc savs vārds. Turklāt pareizticīgie no īpašas peļķes piedalās Pestītāja ķermenī un asinīs (maizes un vīna formā). Pēc svētnīcas uzņemšanas jums ir nepieciešams noskūpstīt kausu. Krusta zīme nav uzlikta tā, lai nejauši neapgāztu kaltu ar svētām dāvanām. Pieaugušie ir savienoti ar ķermeni un asinīm, bet zīdaiņi ar asinīm ar nelielu ķermeņa daļiņu, jo bērni joprojām nevar košļāt.
Pēc kopības kristietis dzer īpašu dzērienu un nogaršo antidoru. Visas svētas dāvanas ir rūpīgi jānorij, lai nekas nepaliktu mutes dobumā.
Pēc Svētā Vakarēdiena sauktais cilvēks paliek līdz liturģijas beigām un tuvojas krustam dievkalpojuma beigās, pēc kura ar mieru dodas mājās, pateicībā Tam Kungam par svēto svētnīcu un kopību ar Dievu.
