Cilvēces vēsture ir virkne militāru konfliktu. Gadsimtu gaitā mainījās karojošo pušu bruņojums un karaspēka taktika. Bet mūsdienu kara mērķi paliek tie paši: tā ir teritoriju sagrābšana, ienaidnieka pretošanās apspiešana, kā arī tās politiskā, militārā un rūpnieciskā potenciāla likvidēšana.
Lietošanas instrukcija
1
Mūsdienu karš visbiežāk sākas ar aktīvu politisko apmācību. Lai panāktu ietekmi svešā valstī, agresors cenšas izmantot savu protestu reklamēšanu citas valsts politiskajās struktūrās un varas iestādēs. Šāda slēpta agresija bieži pārvēršas tiešā spiedienā uz suverēnas valsts varu un tās gribas uzspiešanu potenciālajam pretiniekam.
2
Dažreiz politiskās ietekmes rezultāts nav piemērots agresoram, it īpaši, ja “upuris” saglabā spēju pretoties kāda cita politiskajai gribai. Šajā gadījumā tiek izmantota "samta" revolūciju vai tiešas bruņotas iejaukšanās taktika valsts iekšējās lietās. Parasti iegansts šajā gadījumā ir "demokrātijas atjaunošana" vai "teroristu" pretošanās apspiešana. Agresijas politiskais posms izvēršas tiešā militārā darbībā.
3
Lielākā daļa mūsdienu karu notiek ierobežotā teritorijā. Bet tas nenozīmē, ka vietējās militārās operācijas nevar aptvert lielas teritorijas. Kā piemēru var minēt globālo karu pret starptautisko terorismu, ko visā pasaulē karo Amerikas Savienotās Valstis. Ja politiskā grupa nav piemērota ASV valdībai, tā tiek pielīdzināta teroristu organizācijai un kļūst par agresijas objektu.
4
Mūsdienu kariem ir totāls raksturs, jo tie aptver ne tikai visu fizisko telpu, kur cilvēks dzīvo, bet arī garīgo telpu. Viens no spēcīgajiem mūsdienu militārās konfrontācijas faktoriem ir informācijas karš, par kuru cīnās televīzijā, radio un internetā. Tiem, kas iesaistīti militāros konfliktos, informācija plūst no visām pusēm, no kurām lielākoties ir tendence un to nevar pārbaudīt.
5
Mūsdienu kara īpašā būtība ir saistīta arī ar militāro operāciju mērķu maiņu. Ja agrāk agresors centās panākt ienaidnieka nodošanu un gāzt likumīgo valdību, tagad viņš mēģina “izšķīdināt” valsts varu, liekot apšaubīt pašu tās pastāvēšanas faktu. Šāda taktika padara “upura” pretošanos bezjēdzīgu, jo kļūst neskaidrs, kas tieši ir jāaizsargā.
6
Kari mūsdienu laikmetā ir ieilguši. Cīņas bieži nevar samazināt līdz vienai izšķirošai cīņai vai cīņu sērijai. Kā piemēru var minēt militāro konfliktu Irākā, Sīrijā un Afganistānā. Laiku pa laikam viena no pusēm veic izlēmīgu militāro operāciju, taču tas noved pie tikai īslaicīgas vietējās uzvaras, neietekmējot kopējo kara iznākumu.
