Bundestāgs ir Vācijas Federatīvās Republikas vienpalātas parlaments, kas ir valsts augstākā likumdošanas institūcija. Parlamentu veido, pamatojoties uz to, ka Vācijas pilsoņi to ievēl vispārējās brīvās vēlēšanās uz 4 gadiem.
Lietošanas instrukcija
1
FRG konstitūcija neparedz sīki izstrādātus noteikumus par vēlēšanu sistēmu. Pašlaik Bundestāga vēlēšanu kārtību regulē 1993. gada Federālais vēlēšanu likums. Tiesības ievēlēt parlamentāriešus piešķir Vācijas pilsoņiem, kuri valstī dzīvojuši vismaz trīs mēnešus un sasnieguši 18 gadu vecumu.
2
Šīs vēlēšanas tiek sauktas par aktīvām. Pasīvās vēlēšanas, tas ir, tiesības tikt ievēlētam parlamentā, tiek piešķirtas pilsoņiem, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu un kuriem ir Vācijas pilsonība vismaz vienu gadu un kuriem nav liegta aktīva vēlēšana. Vācijā vēlētāju aktivitātei nav noteikts slieksnis.
3
Vācijas parlamentu veido deputāti, kurus ievēl uz slepenām, vispārējām, brīvām vēlēšanām uz 4 gadiem. Deputātiem ir imunitāte, parlamentārā atlīdzība, un viņu pilnvaras nevar priekšlaicīgi pārtraukt, atsaucot vēlētājus.
4
Vēlēšanu likumā noteikts, ka kopējais parlamentāriešu skaits ir 631. Pašas vēlēšanas rīko jaukta vēlēšanu sistēma: pusi deputātu ievēl pēc vēlēšanu apgabala, otru pusi - pēc partiju sarakstiem (tā dēvētais partiju zemes saraksts).
5
Vēlēšanās katram vēlētājam ir divas balsis. Viena balss tiek nodota par deputāta kandidātu vēlēšanu apgabalā, otra balss tiek nodota par konkrētās partijas kandidātu zemes sarakstu. Vēlēšanu apgabalā uzvar tas kandidāts, kurš ieguvis visvairāk balsu. Vācija ir sadalīta 299 vienmandātu vēlēšanu apgabalos, tādējādi aizpildot pusi Bundestāga vietu. Parlamenta otrā puse ir piepildīta ar kandidātiem partiju zemes sarakstos. Vācijā ir 16 federālās zemes, tāpēc katra štats ir daudzmandātu vēlēšanu apgabals.
6
Lai noteiktu no partiju sarakstiem iegūto mandātu skaitu, tiek izmantota Heire-Niemeyer uzskaites sistēma: visas "otrās balsis", kas tiek dotas par konkrētās partijas partiju sarakstu, tiek summētas un reizinātas ar kopējo sadalīto mandātu skaitu. Tad iegūtais skaitlis tiek dalīts ar kopējo "otro balsu" skaitu, kas nodots visiem partiju sarakstiem. Tādējādi tiek aprēķināts katras partijas vietu skaits parlamentā. Mandātu sadalījumā piedalās tikai tās partijas, kuras nacionālā līmenī ir savākušas vismaz 5 procentus balsu.
