Viena no skarbākajām mūsdienu dzīves realitātēm ir bērnunami. Un ne jau tāpēc, ka dzīve viņos ir grūta - bērnunami ir dažādi, ērti un ne visai. Bet tāpēc, ka pats par sevi ir "nevajadzīgs", nemierīgi bērni pārsteidz ar savu cinismu.
Lai saprastu, kā bērni dzīvo bērnunamos, vispirms ir jāatbrīvojas no mītiem, kas ir blīvi apdzīvoti pilsētnieku galvās.
Lietošanas instrukcija
1
Mīts viens: bāreņu namos dzīvo tikai bāreņi. Faktiski no kopējā bērnu namos esošo bērnu skaita bāreņu nav tik daudz, tas ir, tādu, kuru vecāki nomira. Lielākoties bez vecāku gādības palikušo bērnu namos. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mammai (retāk tētim, ja tāds ir) ir atņemtas vecāku tiesības vai ierobežotas tiesības tajās. Viņiem ar tiesas lēmumu tiek atņemtas vecāku tiesības, un to iemesli var būt: nepiemērota bērna kopšana, vecāku piedzeršanās vai atkarība, smaga slimība, ieslodzījums. Bet, pirmkārt, vecākiem ir ierobežotas tiesības un bērni tiek izņemti no ģimenes, dodot mātei laiku savu problēmu risināšanai. Ja māte turpina dzīvot marginālu dzīvi, viņai tiek atņemtas vecāku tiesības, un bērns tiek norīkots bērnunamā.
2
Otrais mīts: bērnunamos uzplaukst nežēlība. Šī informācija nāca no plašsaziņas līdzekļu rakstiem par laiku, kad vienaudži vai darbinieki sita audžubērnus. Šeit, protams, ir kāda patiesība, bet šādām lietām nav masu fenomena. Daudz kas ir atkarīgs no bērnunamu vadības, no personāla, no tā, cik bērnu tur ir. Ir nelielas, “palātu” patversmes, kurās nav vairāk par 40 bērniem, tas nozīmē, ka katrs bērns tiek uzraudzīts un katram tiek piemērota individuāla pieeja. Visbiežāk nepatīkami starpgadījumi notiek korekcijas bērnunamos, kur atrodas bērni ar noteiktiem garīgiem traucējumiem. Tātad no konfliktiem nevar izvairīties.
3
Trešais mīts: slikti finansēti bērnunami. Bērnu namiem tagad ir finansējums uz vienu iedzīvotāju, tāpat kā skolām. Izrādās: jo vairāk bērnu, jo vairāk naudas. Un piešķirtā nauda nav slikta. Bet, ja, teiksim, bērnunamā ir vajadzīgs dārgs remonts, papildu līdzekļus var atrast tikai papildu budžeta avotos - labdarības fondos, bezpeļņas organizācijās. Vai arī jums ir jāsamazina bērni, piemēram, pārtikā vai apģērbā. Tāpēc bāreņu namu vadība aktīvi sadarbojas ar brīvprātīgajiem. Bet, tā kā nauda tiek piešķirta uz pusi no federālā un reģionālā budžeta, bāreņu namu labklājība ekonomiski nomāktajos reģionos ir ļoti atšķirīga ar finansējumu Maskavā, un reģions nav liels.
4
Ceturtais mīts: bērnus aktīvi adoptē ārzemnieki. Faktiski ārvalstu adoptētāju procents ir salīdzināms ar Krievijas adoptētāju procentuālo daudzumu. Vienkārši ārzemniekiem tiek doti bērni ar smagām slimībām, kurus vietējie adoptētāji neuzņemas tikai tāpēc, ka mums nav nekur, kur šādus bērnus ārstēt. Un ārzemniekiem bērni tiek doti tikai adopcijai, savukārt Krievijā bērnu var ņemt audžuģimenē vai aizbildnībā.
