Jūlijā pareizticīgo baznīca svin divus lielus svētkus, kas veltīti Jānim Kristītājam un svētajiem apustuļiem Pēterim un Pāvilam. Turklāt baznīcas kalendārā ir vēl vairākas īpašas dienas, kad pareizticīgo baznīcās tiek svinīgi dievkalpojumi.
Pareizticīgo baznīca 7. jūlijā svin lielos Jāņa Kristītāja dzimšanas svētkus. Baznīcas liturģiskajā praksē šī diena tiek dēvēta par godājamā Krāšņās pravieša, Kunga Jāņa priekšteča un baptista dzimšanu. Jāni Kristītāju pats Kristus sauca par lielo svēto cilvēku, kurš jebkad dzīvoja uz zemes. Jānis sagatavoja ebreju tautu Glābēja atnākšanai. Svētais pravietis kristīja cilvēkus Jordānijā, kā arī pats Pestītājs. Svētais brīnumainā kārtā dzimis no Cakarijas un Elizabetes, kas bija jau viņu pilngadības gados. Erceņģelis Gabriels pasludināja tēvam Jānim, ka viņu bērns būs liels Tā Kunga priekšā. Tieši Jānim Kristītājam bija tas gods uzsākt grēku nožēlošanas sprediķi tieši pirms Kristus nākšanas pasaulē.
Vēl lieli pareizticīgo baznīcas svētki jūlijā ir svēto apustuļu Pētera un Pāvila diena (12. jūlijs). Šajā dienā pareizticīgo kristiešiem beidzas Sv. Pētera gavēnis. Baznīcās par godu lielajiem apustuļiem tiek rīkoti svinīgi dievkalpojumi; pēc dievkalpojuma ticīgie pļāpā ar dažādiem ēdieniem (ja vien svētki nav trešdien un piektdien, šajā gadījumā gavēnis tiek saglabāts). Apustulim Pēterim starp citiem apustuļiem bija visdedzīgākais un emocionālākais raksturs. Trīs reizes viņš atteicās no Kristus, pēc tam visu mūžu nožēloja to pēc atjaunošanas, ko veica augšāmceltais Kungs apustulātā. Apustulis Pēteris staigāja pa ūdeņiem, bija liecinieks daudziem Glābēja brīnumiem, viņš pats augšāmcēlās Jēzus. Pēteris ir arī divu samierinošo vēstuļu autors. Apustulis Pāvils visvairāk strādāja misionāru sludināšanā. Ir zināmi četri svētā apustuļa misionāru ceļojumi caur Romas impēriju. Viņš ir 14 vēstuļu autors, kas iekļauts Jaunās Derības kanonā. Adresāts kalpoja kā dažas noteiktas kristiešu kopienas, kā arī indivīdi.
Papildus šiem galvenajiem baznīcas svētkiem jūlijā var atšķirt šādus datumus. 1. jūlijs - Bogolubskajas Jaunavas ikonas piemiņa, 3. jūlijs - Jaunavas Kosinskajas ikona, 6. jūlijs - Dieva Mātes Vladimira ikona, 8. jūlijs - dižciltīgo prinču Pētera un Fevronijas piemiņa (ģimenes diena), 9. jūlijs - Jaunavas Tikhvinas ikonas svinēšana, 18. jūlijs ir īpaši svētki par godu Svētajam Seronejam no Radonežas (krievu zemes hegumens), 24. jūlijs ir svēto vienlīdzīgo apustuļu Olgas (Kijevas Vladimira Svētā kņaza vecmāmiņas) diena, 28. augusts ir vienlīdz apustuļu prinča Vladimira piemiņa.
