Pils apvērsumi Krievijā ir izplatītas parādības astoņpadsmitajā gadsimtā. Pēc Pētera I nāves tiesas grupas, paļaujoties uz zemessardzes atbalstu, cīnījās savā starpā un mēģināja sagrābt politisko varu valstī.
Lietošanas instrukcija
1
Termina "pils apvērsums" autors tiek uzskatīts par akadēmiķi, slavenu vēsturnieku V.O. Kļučevskis, kurš norādīja uz atkārtotu varas maiņu laikmeta robežām Krievijā: 1725. - 1762. gads. Pašlaik pils apvērsumos ietilpst notikums, kas saistīts ar Pāvila I slepkavību 1801. gada martā.
2
Līdz Pētera Lielā laikiem pastāvēja nacionālās politiskās tradīcijas nodot varu vienīgi karaļa mantiniekiem. Pēteris I ar savu “Dekrētu par pēctecību tronim” paplašināja to personu loku, kas pretendē uz karaļa troni, tāpēc šo krāšņo Krievijas imperatoru var uzskatīt par galveno nestabilitātes vaininieku pēc viņa nāves.
3
Pētera izveidotās militārpolicijas stāvokļa apstākļi, ilgs reformu un karu periods izsmēla spēkus valstī, kā rezultātā nācās pārskatīt valdības kursu.
4
Straujš ķēniņa varas pieaugums izraisīja muižniecības neapmierinātību, spriedze sasniedza robežu līdz Pētera valdīšanas beigām. Pils apvērsumi pilnībā atspoguļoja muižniecības intereses, kas vēlējās nostiprināt savas politiskās un ekonomiskās pozīcijas.
5
Apvērsumus sekmēja arī valdošās elites vienotības trūkums. Sadalījums starp augstākajām valdības amatpersonām notika īsi pirms cara nāves, kas vēlāk izraisīja asu cīņu par varu starp dažādām grupām, kas atbalsta un izvirza “savu” kandidātu Krievijas tronim. Pašu labumu un ieguvumu sasniegšana bija galvenais karojošo grupu galvenais mērķis augstākajai varai. Pētera vietā apgalvoja ievērojams skaits mantinieku, gan tiešu, gan netiešu.
6
Svarīgs pils apvērsumu virzītājspēks bija apsardze, kuru galvenokārt veidoja muižniecība: tieši ar tās palīdzību karaļa troņa pretendenti varēja sasniegt to, ko viņi vēlējās.
7
Liels skaits 18. gadsimta pils apvērsumu notika arī masu pasivitātes dēļ, kuras bija ļoti tālu no galvaspilsētas politikas.
8
Pētera Lielā pēcteči valdīja valsti ar savu tuvo līdzgaitnieku palīdzību - pagaidu favorītiem, kuriem šādu valdnieku laikmetā bija neierobežota vara. Imperiālo personu izlases veida ietekme uz politisko dzīvi Krievijā, kurai ir vāja absolūtā vara, kalpoja par nozīmīgu iespēju jaunu pils apvērsumu rašanās.
9
Jaunās muižniecības pārstāvji bieži aizmirst gadsimtiem ilgi saglabātās tradicionālās morāles un izturēšanās normas. Lai iegūtu piekļuvi bagātībai un varai, muižnieki veica ļoti aktīvu politisko darbību, atkāpjoties no morāles likumiem.
10
Politiskā spēka nestabilitāte Krievijā beidzas ar Katrīnas II valdīšanas zelta laikmetu, kura uzkāpa uz karaļa troni arī pils apvērsuma rezultātā.
- Pils apvērsumi kā sociāla parādība
- Pils apvērsumu laikmets
