Brīnišķīgs 19. gadsimta dzejnieks ir Vasilijs Andrejevičs Žukovskis. Tomēr daudzi cilvēki viņu pazīst ne tikai kā brīnišķīgu dzejnieku un rakstnieku, bet arī kā labu tulku. Žukovskim patika tulkot Anglijas, Vācijas, Francijas un Grieķijas dzejniekus.
Sakarā ar to, ka Žukovskim bija izcila tulkošanas māksla, krievvalodīgo iedzīvotāju kultūra ievērojami palielinājās. Viņš iepazīstināja savus lasītājus ar ievērojamiem dzejniekiem Anglijā, Francijā, Vācijā un Grieķijā. Parasti Žukovskis izvēlējās tos dzejniekus un tos darbus, kas viņam bija garā tuvi. Parasti priekšroka tika dota romantikiem.
Vācijas dzejnieki
No 1807. līdz 1833. gadam Žukovskis strādāja pie Šillera darbu tulkojumiem. Savos darbos lasītājam parādās humānists, kurš pakļaujas Dievam un ir reliģioza noskaņa. Gadu gaitā Vasīlijam Andrejevičam izdevās tulkot šādus darbus: "Ahilejs", "Orleans Maiden", "Uzvarētāju triumfs" un "Sūdzības Ceres". Pateicoties rūpīgajiem Žukovska tulkojumiem, Šillers kļuva par Krievijai tuvu dzejnieku.
Paralēli tam Žukovskis sāka strādāt ar Gēbela darbiem. Viņš tulkoja šādus savus darbus: “Red Carbuncle”, “Rīta zvaigzne”, “Svētdienas rīts ciematā” un “Negaidīts datums”. Vasilijs Andrejevičs pārtrauca Gēbela tulkošanu 1836. gadā.
Cits vācu dzejnieks, L. Ūlanda romantisks Žukovskis nepalika bez viņa uzmanības. Abu dzejnieku intereses bija līdzīgas centienos pēc citas pasaules iemiesojumā un mūžīgo mīlestības jūtu dziedāšanā. Žukovskis tulkoja šādus savus darbus: “Sapnis”, “Mierinājums”, “Pavasara atnākšana”, “Normana pasūtījums” un daži citi.
