Budisma izcelsme bija Indijā pirms mūsu ēras. Tās pamatpatiesības: cilvēka dzīvība ir pastāvīgas ciešanas. Ciešanas rada miesas vēlmes. Lai atbrīvotos no vēlmēm, jums jāseko pestīšanas astotajam ceļam.
Agrīnā budisma skolas
Agrākās budisma skolas sauc par Theravada, Vaibhashika un Sautrantika. Theravada ir viskonservatīvākais no tiem. Šīs skolas sekotāju galvenais mērķis bija atbrīvoties no maldiem. Vaibhashik skolas pārstāvji atzina reālās pasaules esamību un tās atspoguļojuma pietiekamību cilvēka apziņā. Viņi nodarbojās ar dharmu izpēti un klasificēšanu. Dharmas ir noteikumu un normu kopums, kas nepieciešams kosmiskās kārtības uzturēšanai.
Sautrantika strāvas sekotāji par galveno materiālu atzina tikai sutru - Budas vārdus. Visi citi avoti tika ignorēti. Daudzas dharmas viņus uzskatīja par nosacītiem, bet ne par reāliem. Atzīstot objektīvās pasaules esamību, viņi noraidīja tās pilnīgu atbilstību pasaules atspoguļojumam cilvēka prātā.
Mahajāna - jaunākā budisma forma
Mahajānas filozofiskajā sistēmā ietilpa vairākas straumes: dzens, jogahara, madhjamaka, nitirenisms, amidaisms. Mahajāna tulkojumā nozīmē “lielais ratiem”, mācību centrā ir līdzjūtības attīstīšana un īpaša veida gudrība. Dzenbudisms deva iespēju kļūt par Buda jūsu ķermenī, nevis pēc nāves. To var sasniegt, izmantojot meditāciju un citas prakses.
Maadhjamamaka uzskata, ka nav iespējams pierādīt dharmas realitāti vai nerealitāti. Tāpēc ir vērts uzskatīt, ka tie ir vienkārši tukši. Cilvēka pieņēmumos nevar būt patiesības, tā ir atrodama tikai jogas kontemplācijā. Arī šīs skolas pārstāvji atzīst reālās pasaules esamību. Budisma amidālisma gaita šobrīd ir visizplatītākā Tālajos Austrumos. Šīs skolas pārstāvji īpašu uzmanību pievērš rituāliem.
