Kristietība cilvēkam piedāvā dažus īpašus baušļus, kuru izpilde labvēlīgi ietekmē cilvēku garīgās īpašības. Kristietībai joprojām ir zināmi desmit baušļi, taču Kristus visus Sinaja likumus samazināja līdz diviem svarīgiem dekrētiem.
Jaunās Derības Svētie Raksti vēsta, ka Kristum savulaik tika jautāts, kuri baušļi ir lielākie kristīgajos likumos. Kungs pieminēja desmit baušļus, kas pravietim Mozum tika doti Sinaja kalnā, un pēc tam tos visus apkopoja, sniedzot jaunu, vienkāršāku redzējumu par galvenajiem kristīgajiem tikumiem. Jēzus teica, ka viss likums ir par mīlestības pavēlēm Dievam un tuvākajam.
Mīlestībai pret Dievu jābūt raksturīgai ticīgam kristietim. Šis jēdziens ietver visus četrus Sinaja likumdošanas baušļus, kas runā par cilvēka attiecībām ar Dievu. Kristietim nevajadzētu radīt sev elkus, pielūgt citus dievus. Mīlestības izpausmei pret Dievu vajadzētu būt līdzīgai spīdošai uzticības sajūtai Kungam un tiekšanās uz viņu vienotībai. Kristietim ir jāpieņem Dievs kā mīlošs tēvs, un tāpēc cilvēkam pašam ir jābūt zināmai mīlestības sajūtai pret savu Radītāju.
Otro galveno bausli Kristus sauca par mīlestību pret citiem. Tas attiecas uz mīlestību pret visiem cilvēkiem. Bībelē teikts, ka, ja cilvēkam nav mīlestības pret savu tuvāko, tad ticība Dievam ir bezjēdzīga, un apustulis Jānis Evaņģēlists pat paziņo, ka melīgi ir tie, kas apliecina savu mīlestību uz Dievu un tomēr nemīl cilvēku.. Jēdzieni par mīlestību pret Dievu un tuvāko ir savstarpēji saistīti. Nav iespējams runāt par viena baušļa izpildi, vienlaikus ignorējot otru.
Desmit Mozus baušļus var pilnībā apvienot Kristus virzienos. Tātad, ja cilvēks mīl savu tuvāko, viņš nenogalinās, neapskauž, nemelo utt. Un, ja cilvēkam ir mīlestība uz Dievu, tad viņš nepielūdz elkus, nerada sev citus dievus, ļaunprātīgi izmanto Dieva vārdu, bet viņš pēc iespējas biežāk centīsies veltīt Radītājam.
