Pareizticīgo baznīca 12. jūlijā svinīgi svin svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētku dienu. Katrā pareizticīgo baznīcā šajā svētajā dienā tiek rīkoti īpaši svinīgi dievkalpojumi.
Pareizticīgo baznīcas kalendārā lielās brīvdienas ir izceltas sarkanā krāsā. Svēto apustuļu Pētera un Pāvila piemiņas diena tikai norāda uz lielajiem pareizticīgo baznīcas triumfiem. Tiek uzskatīts, ka 29. jūnijā (saskaņā ar Jūlija kalendāru, Gregora kalendārā - 12. jūlijā) šie svētie Romā saņēma mocekļa nāvi. Apustulis Pāvils tika sagriezts ar zobenu, un Pēteris tika sists krustā otrādi. Precīzs apustuļu nāves datums nav zināms. Tas ir aptuveni 1. gadsimta 70. gadi.
Svētie apustuļi Pēteris un Pāvils tiek uzskatīti par augstākajiem, jo viņi galvenokārt ir strādājuši, lai izplatītu kristīgo ticību. Viņi atzinās Jēzū Kristū Dievam pat līdz pat nāvei, kuru viņi cieta, jo viņi atteicās pielūgt pagānu dievus.
Svētkus par godu svētajiem apustuļiem Romas impērijā sāka svinēt ar īpašu svinīgumu pat imperatora Konstantīna vadībā, kas padarīja kristietību par izcilas varas valsts reliģiju. Apmēram 324 tempļi tika uzcelti par godu svētajiem apustuļiem Konstantinopolē un citās impērijas pilsētās. Tas ir tieši sākums īpašām svinībām, kas veltītas svēto apustuļu piemiņai.
12. jūlijā Svētā Pētera ātri beidzas ticīgajiem, kas bija veltīts divu lielu Kristus mācekļu piemiņai. Šajā svētku dienā daudzi kristieši cenšas atzīties un piedalīties svētajos Kristus miesas un asiņu noslēpumos. Tikai pēc dievkalpojuma viņi pļāpā ar neķītriem ēdieniem. Tomēr ir vērts atzīmēt, ka, ja svēto apustuļu svētki iekrīt trešdien vai piektdien, tad badošanās netiek atcelta, bet ir atļauts ēst zivis.
