Gandrīz katru trešdienu un piektdienu gada laikā pareizticīgajiem kristiešiem ir badošanās dienas. Tomēr pēdējā nedēļā pirms Lieldienām (Svētās nedēļas laikā) šīm dienām tiek piešķirta vēl lielāka nozīme. Tie ir ne tikai simboliski, bet arī atspoguļo Baznīcas memuārus par lielajiem Bībeles notikumiem.
Svētā lielā kaislīgā vide ir īpaša diena baznīcas kalendārā pareizticīgajiem. Kristīgā baznīca šajā dienā atceras Jūdas Kristus nodevību. Šajā dienā ticīgie cenšas stingri ievērot gavēni, piedalīties vairākos dievišķos dievkalpojumos.
Evaņģēliji mums saka, ka trešdien Jūda nolēma nodot Jēzu Kristu. Bezdievīgais Pestītāja māceklis plānoja gūt labumu no nodevības. Tāpēc viņš vērsās pie ebreju legālistiem un farizejiem ar priekšlikumu izdot Jēzus atrašanās vietu. Jūda lūdza trīsdesmit sudraba gabalus par sniegto informāciju. Šī summa nebija ļoti ievērojama, par to bija grūti iegādāties nelielu zemes gabalu. Farizeji bija priecīgi par šo priekšlikumu un noslēdza vienošanos.
Jaunās Derības Raksti vēsta, ka pēc Pēdējā vakarēdiena (ceturtdiena pirms Pashā) Kristus un viņa apustuļi devās lūgties Ģetzemanes dārzā. Tur ieradās arī legālisti ar farizejiem, kā arī citi ebreju cilvēki, kuri tika informēti par Jēzus atrašanās vietu. Jūda farizejiem deva zīmi, kas sastāvēja no Kristus skūpsta. Tas, kuru Jūda skūpstīja un kuru vajadzēja aizturēt. Šī persona bija Kristus.
Tātad notika Jūdas Kristus nodevība. Tieši trešdien tika noslēgts līgums, un nākamajā dienā Glābējs jau tika apcietināts.
Pareizticīgo baznīca ar īpašu godbijību atceras nodevības dienu (kaislīga vide). Šis ir īpašas lūgšanas noskaņojums un pareizticīgo kristiešu lūgšana no Dieva piedot grēkus.
