Sabiedrība ir sarežģīta sociālā sistēma, kas ietver daudzas savstarpēji saistītas sociālās kopienas, etniskās grupas, institūcijas, statusus un lomas. Tās struktūras noteikšanai ir vairākas pieejas.
Lietošanas instrukcija
1
Sabiedrība ir sarežģīta struktūra, kas atrodas pastāvīgā kustībā. To veido cilvēku grupas, kuras ir apvienotas pēc teritoriālā principa, darba (mācību) vai profesijas vietā. Vienā sabiedrībā ir pārstāvēti daudzi sociālie amati un statusi, kā arī sociālās funkcijas. Turklāt sabiedrība ietver ļoti dažādas normas un vērtības. Saiknes, kas rodas starp šiem elementiem, nosaka sociālo struktūru.
2
Organisko teoriju sabiedrība uzskata par dzīvu organismu un uzskata, ka tajā ietilpst arī dažādi orgāni un sistēmas (gremošanas, asinsrites utt.). A. Komte kā sabiedriskā organisma orgānus izšķir reglamentējošos (menedžmenta), ražošanas (lauksaimniecība, rūpniecības), izplatīšanas (ceļi, tirdzniecības sistēma) orgānus. Tiek uzskatīts, ka galvenā sociālā organisma institūcija ir menedžments, ieskaitot valsti, baznīcu un tiesību sistēmu.
3
Pēc marksisma piekritēju domām, sociālajā sistēmā tiek izdalīti pamata un virsbūves komponenti. Noteicošais elements tika uzskatīts par ekonomisku (pamata). Virsbūves veidošanās valsts, likuma, baznīcas personā tika uzskatīta par sekundāru. Marksistu izpratne par sociālo struktūru sadalīja materiālražošanas sfēru (ekonomika), sociālo (tautu, ekonomiskās klases un tautas), politisko (valsts, partijas un arodbiedrības) un garīgo sfēru (psiholoģiskā, vērtība, sociālā sastāvdaļa).
4
Sabiedrības populārāko izpratni, ko izmanto mūsdienu sociologi, ierosināja T. Parsons. Viņš ierosināja uzskatīt sabiedrību par sociālās sistēmas veidu. Pēdējais, savukārt, ir daļa no darbības sistēmas. Saskaņā ar sistemātiskas pieejas atbalstītājiem sabiedrība sastāv no četrām apakšsistēmām, no kurām katra veic savas funkcijas. Sociālā sistēma kalpo kā veids, kā integrēt cilvēkus un sociālās grupas sabiedrībā, tā sastāv no uzvedības normām. Tieši viņa ir sabiedrības kodols. Kultūras apakšsistēma ir atbildīga par kultūras identitātes saglabāšanu un tipiskas uzvedības reproducēšanu, un tajā ietilpst vērtību kombinācija. Politiskās sistēmas mērķis ir sasniegt sabiedrības apakšsistēmas mērķus. Ekonomiskā apakšsistēma nodrošina mijiedarbību ar materiālo pasauli.
5
Daži pētnieki saprot sabiedrību kā sociālo attiecību kopumu, kas rodas starp cilvēkiem. Starp tām var izdalīt divas lielas grupas: materiālās (rodas personas praktiskās darbības laikā) un garīgās attiecības (ideālas attiecības, kuras nosaka viņu garīgās vērtības). Pēdējie ietver politisko, morālo, tiesisko, māksliniecisko, reliģisko, filozofisko.
