Arābu valodā vārds "islāms" nozīmē pakļaušanos, paklausību un paklausību. Islāmam kā pastāvošai reliģijai ir nepieciešama paklausība un pilnīga pakļaušanās Allaham. Citā nozīmē “islāms” tiek tulkots kā miers, kas nozīmē, ka mieru jūs varat sasniegt tikai ar paklausību Allaham.
Piecas galvenās islāma kolonnas
Islāmā ir pieci galvenie pienākumi, kurus noteica šīs ticības piekritēji:
- Dieva nav, izņemot Allahu, un pravietis Muhameds ir viņa sūtnis (šahada);
- ikdienas pieckārtēju lūgšanu veikšana (salāti);
- badošanās Ramadāna mēneša laikā (saunas);
- alimentus nabadzīgajiem (saulriets);
- svētceļojums uz Meku (vismaz reizi dzīves laikā), ko veic vismaz reizi dzīves laikā.
Islāma doktrīnas avoti
Galvenais reliģijas avots musulmaņu vidū ir Korāns. Musulmaņi to saprot kā neveidotu un mūžīgu “Dieva vārdu”, atklāsmi, kuru Allah caur savu eņģeli Gabrielu diktēja pravietim Muhamedam. Tāpat kā kristīgais Dievs tika iemiesots pareizticīgajiem Jēzū Kristū, arī Allahs sevi parādīja Korāna grāmatā. Otrais, mazāk nozīmīgais ticības apliecināšanas avots musulmaņu vidū ir sunna jeb svētā tradīcija, kas apraksta pravieša Muhameda dzīves piemērus. Sunnas ir materiāli juridisku, reliģisku un sociāli politisku problēmu risināšanai, kas rodas musulmaņu kopienā.
Islama reliģijas svarīgākie principi
Vissvarīgākais islāma kā reliģijas princips ir visstingrākais monoteisms, kas ir tikai beznosacījumu un absolūts. Korānā Allāhs vienlaikus parādās kā Visvarenais, Visvarenais, Draudīgais un vienlaikus kā līdzjūtīgs, žēlsirdīgs un piedodošs Dievam.
Islāms paplašinātajā nozīmē nozīmē visu pasauli, kurā ir izstrādāti un darbojas visi Svēto Rakstu likumi. Musulmaņiem ir jēdziens al-Islam vai islāma dzīvesvieta, kā arī pretējs jēdziens, al-harb dāvana vai kara teritorija, kas ar garīgas vai militāras džihādas palīdzību jāpārvērš islāma mājvietā.
