Saskaņā ar pareizticīgo doktrīnu, kopības sakraments sastāv no ticīgo ēšanas, kas notiek maizes un vīna aizsegā ar Kunga Jēzus Kristus Miesas un Asinis patieso būtību. Komūnijas sakraments ir viens no septiņiem pareizticīgo sakramentiem, kurā cilvēks apvienojas ar Dievu.
Komūnijas sakramenta izveidošana neattiecas uz cilvēku priekšrakstiem vai garīdznieku izgudrošanu. Ja pievērsīsimies evaņģēlija stāstījumam, būs skaidrs, ka Euharistijas sakramentu (kopību) izveidoja pats Kungs Jēzus Kristus.
Kopības sakramentu Pestītājs izveidoja īsi pirms Krusta nāves - ceturtdien. Līdz šim šī diena tiek saukta par “ceturtdienu” kā zīmi, ka šis ir īpašs laiks cilvēka dvēseles šķīstīšanai un pēdējās vienotībai ar Dievu. Saskaņā ar evaņģēlijiem, Kristus noslēpumainā vakarēdiena laikā Ciānas kambarī ņēma maizi, salauza to un izplatīja to saviem mācekļiem apustuļiem ar vārdiem, ka šī ir Dieva Dēla īstā Miesa. Turklāt Glābējs svētīja vīna kausu, sakot, ka tās ir Viņa asinis. Pats Kungs mums pavēlēja darīt šo sakramentu, pieminot Viņu.
Komūnijas sakraments notika pirmajos kristietības gadsimtos. Tātad no Baznīcas vēstures ir zināms, ka ticīgie pulcējās slepeni no pagānu varas, veica dievišķos pakalpojumus un piedalījās Kristus Miesā un Asinīs, izpildot Pestītāja derību.
Evaņģēlijā ir noteikta arī vajadzība pēc kopības sakramenta. Pats Kristus teica, ka kopība ir nepieciešama, lai dzīvotu sevī. Par savienību ar Dievu kopības sakramentā runā Evaņģēlijā. Kristus sludināja, ka tie cilvēki, kas uzņem Dievu, paliek Viņā (Kungs Jēzus Kristus), un pats Kungs viņos paliek.
