Kristiešu pareizticīgo praksē pastāv tradīcija novērot četrus vairāku dienu gavēņus. Gavēnis ir garākais un visstingrākais no tiem.
Pareizticīgo baznīcas garīgajā praksē divi vairāku dienu gavēņi ir noteikti uz noteiktiem datumiem, bet pārējie (tie paši divi gavēņi - Lielais un Petrovs) ir pārejas posmi.
Gavēņa sākuma laiku nosaka Lieldienu svinību datums, kas ir atkarīgs no Pashā veltīto svētku laika. Pareizticīgo Lieldienas 2015. gadā iekrīt 12. aprīlī. Tādējādi gavēnis ir septiņu nedēļu laika posms pirms galvenā pareizticīgo triumfa spilgtā Kristus augšāmcelšanās. Izrādās, ka 2015. gadā Svētais Gavēnis sākas pirmdien, 23. februārī.
Šāda Svētās Vasarsvētku (tā sauktā gavēņa) sākuma datēšana mūsdienu dzīves pareizticīgo kristietībā ienes dažas korekcijas. Tātad 23. februāri (Tēvzemes aizstāvju dienu) kā brīvdienu vīriešiem vairs nevajadzētu svinēt ar visu krāšņumu, ko papildina ātrās ēdināšanas ēdieni un alkohola lietošana. Pirmā badošanās diena, kā arī visa pirmā nedēļa (līdz sestdienai) ir stingra. Šajā laikā kristietim īpaši vajadzētu ienirt savas dvēseles dziļumos, apzināties personīgās nepilnības, ir jācenšas sagatavot savu dvēseli grēku nožēlai un Kunga svētā Miesas un asiņu nožēlai. Gavēņa pirmajās dienās visās pareizticīgo baznīcās tiek veikts īpašs Lielā ticības klēpja dievkalpojums ar Krētas Sv. Andreja Lielā atpūtas kanona lasīšanu. Tāpēc, neskatoties uz 23. februārim veltītajām brīvdienām, pareizticīgajam kristietim tika ieteikts domāt nevis par pasaulīgām svinībām, bet par savas personības garīgo uzlabošanu.
Kristietim vajadzētu arī saprast, ka atturēšanās (badošanās) būtība nav tikai dzīvnieku izcelsmes izslēgšana no uztura. Gavēšanas galvenais mērķis ir kristieša vēlme kļūt vismaz mazliet labākam garīgā nozīmē. Tāpēc ir jāatturas ne tikai no noteiktiem ēdieniem, bet arī no grēcīgām kaislībām un netikumiem. Tajā pašā laikā kristietim ir jācenšas biežāk lasīt Svētos Rakstus, apmeklēt dievišķos dievkalpojumus, piedaloties sakramentos un lūgšanās pie Dieva vērsties kamerā.
