Pirmo arodbiedrību dzimšana aizsākās astoņpadsmitā gadsimta vidū, kad Anglijā pirmo reizi tika organizēta strādnieku kopiena, ko sauca par arodbiedrību sabiedrību. Visa pasaule skaita arodbiedrību dibināšanas gadadienas tieši no šī gada, bet Krievijā profesionālajām asociācijām ir sava vēsture.
1868. gadā Anglijā tika sasaukts pirmais arodbiedrību kongress. Arodbiedrību (kā toreiz sauca arodbiedrības biedrus) darbs bija vērsts uz strādnieku cīņu pret buržuāziju, kas nežēlīgi izmantoja algu darbiniekus. Krievijā strādnieku organizēšana kaut kādā sabiedrībā tika aizliegta līdz 1901. gadam, kad Maskavā un Sanktpēterburgā ar varas iestāžu atļauju tika organizētas pirmās strādnieku arodbiedrības.
Arodbiedrību attīstība
Arodbiedrību kustība savu darbības jomu sasniedza 1905. gadā, un līdz 1917. gadam praktiski nebija rūpniecības uzņēmumu, kur vien tika organizēta strādnieku arodbiedrība. Pēc revolūcijas tika izveidota Vissavienības Centrālā arodbiedrību padome (AUCCTU).
Padomju varas veidošanās laikā arodbiedrībām bija ievērojama loma. Viņi palīdzēja atrast darbu bezdarbniekiem, organizēja sākumskolas izglītības programmā (analfabētisma izskaušana), piedalījās ražas novākšanas kampaņās laukos, lai zemniekiem noņemtu lieko pārtiku. Pēc PSRS veidošanās arodbiedrības iekļaujas vispārējā struktūrā. Jebkurā arodbiedrības šūnā, kas vispārēji tika organizēta uzņēmumos, viņi uzraudzīja darba likumu ievērošanu. Nevienu arodbiedrības locekli nevar atlaist bez vietējās komitejas piekrišanas. Sanatorijas un atpūtas mājas, pionieru nometnes un bērnudārzi tika uzcelti par dalības maksām. Katram strādniekam bija tiesības reizi gadā iegūt sev un savam bērnam biļeti uz šīm iestādēm. Tomēr viss arodbiedrību darbs tika veikts komunistiskās partijas modrā kontrolē, tāpēc ir kļūda uzskatīt arodbiedrību darbu par pilnīgi neatkarīgu.
Šādā veidā AUCCTU pastāvēja līdz 1990. gadam, kad 23. martā to pasludināja par atteikšanos no marksisma-ļeņinisma dogmām. Tika izveidota Krievijas Neatkarīgo arodbiedrību federācija, kurā ietilpa visas arodbiedrību nozaru un teritoriālās organizācijas. Nesen Krievijas Neatkarīgo arodbiedrību federācijas darbībā ir ņemtas vērā izmaiņas un apstākļi valsts vispārējā un sociālajā politikā. Līdz šim arodbiedrībās ir vairāk nekā 40 miljoni biedru, kas ir apvienoti 120 nozaru apvienībās.
