Lieldienas ir galvenie baznīcas svētki visām kristīgajām konfesijām. Neskatoties uz to, pastāv ievērojamas atšķirības starp pareizticīgo un katoļu Lieldienām, kas sastāv no svētku datuma noteikšanas, kā arī no atsevišķiem simboliem un tradīcijām.
Lietošanas instrukcija
1
Vārds "Lieldienas" Eiropas valodās ir latīņu valodas pascha variants, kas cēlies no ebreju pesaha (pāreja). Fakts ir tāds, ka Pasā svētki sākotnēji bija ebreju izceļošanas no Ēģiptes svētki. Tikai vēlāk sāka svinēt kristīgās Lieldienas - gaišo Kristus augšāmcelšanos. Vāciešiem Lieldienas sauc par Osternu, bet britiem - par Lieldienām. Abi šie vārdi ir cēlušies no seno vācu pavasara dievietes Eostro (Ostara) vārda. Tāpēc katoļu Lieldienām ir papildu nozīme, kas ir arī dabas pavasara atdzimšanas svētki.
2
Pašlaik Rietumu kristīgā pasaule ievēro Gregora kalendāru. Katoļi svin Lieldienas pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kas seko pēc pavasara ekvinokcijas. Neatbilstība starp katoļu un pareizticīgo Lieldienu svinēšanas datumiem var būt viena, četras vai piecas nedēļas, lai gan atsevišķos gados tās var sakrist. Tāpat kā pareizticīgo, katoļi pirms Lieldienām notiek 40 dienu gavēnis, kam seko Pūpolu svētdiena un Svētā nedēļa.
3
Svētās sestdienas rītā priesteri svētī uguni un ūdeni. Viņi ar krēsla palīdzību iegūst jaunu uguni un nes to mājās, no tā iededzot Lieldienu sveces. Tiek uzskatīts, ka Lieldienu sveces vasks aizsargā pret ļaunajiem spēkiem. Katoļi, tāpat kā pareizticīgie, ir krāsojuši olas kā Lieldienu simbolu. Rietumeiropā priekšroka tiek dota sarkanām olām bez parauga, Centrāleiropā tās ir bagātīgi dekorētas ar visu veidu ornamentiem.
4
Sestdien tiek svētīti arī olas un citi rituālie ēdieni. Vespers tiek pasniegti tajā vakarā. Lieldienu rītā uz galda tiek pasniegti visu veidu olu ēdieni, kā arī gaļas ēdieni un svaigi cepta baltmaize. Eiropas mājsaimnieces pīto groziņos dēj daudzkrāsainas olas, šokolādes zaķus un rotaļu cāļus. Visu Lieldienu nedēļu svētku grozi stāv uz galda pie durvīm. Man jāsaka, ka rietumos viņi dod priekšroku nevis īstām, bet šokolādes vai suvenīru olām.
5
Viens no katoļu Lieldienu simboliem ir zaķis vai trusis, kurš bērniem atnes Lieldienu dāvanu groziņus. Saskaņā ar seno pagānu leģendu pavasara dieviete Estra pārvērta vienu no putniem par zaķi, bet viņš joprojām turpināja dēt olas. Tā viņš kļuva par Lieldienu zaķi. Lieldienu nedēļā Rietumeiropas pilsētu ielās tiek spēlētas Bībeles tematiskas izrādes, bet katoļu baznīcās tiek atskaņota ērģeļu mūzika.
