Kristīgajā pareizticīgo tradīcijā ir vairākas svētuma pakāpes. Starp visiem svētajiem īpaši izceļas Baznīcas hierarhi, kuri ir smagi strādājuši, lai sludinātu evaņģēliju un nodibinātu kristīgās ticības dogmatiskās mācības.
![Image Image](https://images.culturehatti.com/img/kultura-i-obshestvo/35/kogo-pravoslavnaya-cerkov-nazivaet-svyatitelyami.jpg)
Svētie attiecas uz svētajiem cilvēkiem, kuri ir apģērbti ar visaugstāko garīgo cieņu. Tādējādi svētie ir bīskapi, arhibīskapi, metropoles un patriarhi, kas ieguvuši īpašo Svētā Gara žēlastību.
Baznīcas svētie ir zināmi kristīgajai pasaulei ne tikai viņu svētās dievbijīgās dzīves dēļ. Daudziem no šiem cilvēkiem bija brīnumdarbu un pareģojumu dāvana. Dažiem svētajiem bija lieliska teoloģiskā izglītība, citiem vienkārši bija ne tik daudz zināšanu par Dievu, cik zināšanām par Dievu (cik vien iespējams). Visi šie cilvēki kļuva slaveni ar daudzajiem dogmatiskajiem un moralizējošajiem traktātiem, uz kuriem balstās kristīgā ticība.
Starp galvenajiem baznīcas svētajiem izceļas Vasilijs Lielais, teologs Gregorijs un Jānis Krysostoms. Svētie dzīvoja 4.-5. Gadsimtā. Viņus sauc par lielajiem svētajiem un baznīcas meistariem. Baziliks Lielais un Jānis Krizostoms sastādīja dievišķās liturģijas, kuras joprojām tiek pasniegtas pareizticīgo baznīcās. Visi trīs ir pazīstami ar saviem dogmatiskajiem traktātiem par Svēto Trīsvienību un Jēzus Kristus Dieviem.
Viens no krievu tautas cienītākajiem svētajiem ir Svētais Nikolajs Lizijā, ko sauc par Brīnumdarītāju. Svētais dzīvoja 4. gadsimtā. Viņš ir pazīstams ar daudziem viņa brīnumiem gan dzīvē, gan pēc nāves. Kopš svētā pieņemšanas daudzi cilvēki pēc lūgšanām pie šī taisnīgā saņēma lūgumus.
Krievija ir piešķīrusi kristietībai daudzus svētos. Starp tiem mēs varam atšķirt Pētera, Aleksija un Jona metropolītus. Starp divdesmitā gadsimta svētajiem Krievijā izceļas jauni mocekļi. Piemēram, Kijevas metropolīts Vladimirs (Epifānija), Petrogradas metropolīts Benjamins (Kazaņa), Maskavas patriarhs un visas Krievijas Tikhons (Belavīns).
Turklāt visus pareizticīgos mūsdienās bīskapus var saukt par svētajiem. Šī nosaukšana neattiecas uz cilvēka personīgo svētumu (jo viņa dzīves laikā maz cilvēku sauc par svētajiem), bet gan uz hierarhiskā ranga diženumu. Baznīcu patriarhus var saukt par primātiem.