Konfūcisms tiek atzīts par Ķīnas nacionālo reliģiju, kaut arī tā, visticamāk, ir ētiska un politiska mācība, jo šajā reliģijā nav viena dieva. Konfūciānisms nostāda cilvēku Visuma centrā, tāpēc jebkura parādība tajā, pirmkārt, tiek apskatīta no morāles stāvokļa.
Cilvēka uzlabošanas garīgās doktrīnas autors pieder senajam ķīniešu gudrajam Kunzi jeb latīņu valodas transkripcijā Konfūcijam, kurš dzīvoja 551. – 479. BC e. Šo senās Ķīnas vēstures periodu raksturo lieli sociālie un politiskie satricinājumi un krīzes: patriarhālo cilšu normu, varas institūciju un valsts, kas pastāvēja pirms tam, iznīcināšana. Kā tas notiek lielu satricinājumu laikmetā, tika atrasts cilvēks, kurš spēja formulēt un nodot sabiedrībai tikumiskās, ētiskās un garīgās normas, kuras tika plaši izmantotas un palīdzēja Ķīnas iedzīvotājiem saglabāt morālo integritāti.
Savā mācībā Konfūcijs paļaujas uz primitīviem uzskatiem, ieskaitot mirušo senču kultu, augstākajām dievišķajām spējām - debesīm un dabu, kā uz “zelta vidējā” harmonijas un principu piemēru un avotu. Šī mācība ir gatava programma cilvēka garīgajai pilnveidošanai, kas ir Visuma centrs un tāpēc jādzīvo harmonijā ar apkārtējo Kosmosu. Katrs cilvēks, šīs doktrīnas sekotājs, dzīvo saskaņā ar dabas likumiem, viņš ir morāles paraugs un ideāls sekot visai sabiedrībai. Harmonijas izjūta ir organiski raksturīga šādai personai; viņam ir iedzimta vai organiska pašapkalpošanās pilnveidota dāvana, lai tā dzīvotu dabiskā ritmā.
Konfūcijam nebija rakstītu darbu, taču traktātā "Lun-yu", kur tiek ierakstītas viņa sarunas ar studentiem un sekotājiem, skolotājs apzīmē piecas "situācijas", kuras būtu jāievēro gan valsts pārvaldē, gan ģimenes un ikdienas dzīvē. Tie ietver: rituālu, cilvēcību, pienākumu kā taisnīgumu, zināšanas un uzticēšanos. Rituāla īpašā loma izskaidrojama ar to, ka ar tās palīdzību ir iespējams katru cilvēku, sabiedrību, stāvokli pielāgot un ietilpināt dzīvo kosmiskās kopienas bezgalīgā hierarhijā, kurai ir īpatnība pastāvīgi mainīties, vienlaikus saglabājot attīstības likumus un principus.
Pamata "noturība", kas radīta ikvienā cilvēkā, sākot no valdnieka līdz parastam zemniekam, rada proporcijas izjūtu, nodrošinot sabiedrībā nesatricināmas morāles, vērtības, kas neļauj attīstīties tādām destruktīvām īpašībām kā sāta sajūta un patērnieciskums. Konfūcija, kura sekotāju šodien ir daudz Ķīnā, mācību dzīvotspēju apstiprina pašreizējā Ķīnas sabiedrības un valsts stabilitāte attiecībā uz netikumiem, kas raksturo Eiropas patērētāju sabiedrību.
