Elizabete II ir vecākā monarhs Lielbritānijas vēsturē. Mūsdienās viņa tiek uzskatīta par Apvienotās Karalistes vadītāju, kura pilda daudzas funkcijas - no starptautisko attiecību stiprināšanas līdz visu veidu labdarības biedrību patronizēšanai. Sakarā ar karalienes unikālo personību, Lielbritānijas Karaliskais nams ir saglabājis savu ietekmi un ir populārs parasto angļu un daudzu tūristu vidū.
Karalienes vecums: biogrāfija
Topošā karaliene dzimusi 1926. gada aprīlī un kļuvusi par prinča Alberta un viņa sievas Elizabetes (nee Bowse Lyon) vecāko meitu. Meitene saņēma vārdu Elizabete Aleksandra Marija - par godu mātei, vecmāmiņai un vecmāmiņai. Pēc 4 gadiem ģimene tika papildināta ar jaunāko meitu Margaretu Rožu.
Elizabete ieguva mājas izglītību, padziļinātu tiesību, franču valodas un reliģijas vēstures izpēti. Jaunā princese daudz laika veltīja savam galvenajam hobijam - izjādei ar zirgiem.
Dzimstot, Elizabete bija trešā pretendente uz troni, bet pēc vectēva Džordža V nāves un tēvoča Edvarda VII troņa atmešanas tēvs kļuva par karali, un ļoti jauna meitene saņēma kroņprinceses titulu.
Kara laikā karaliskā ģimene neatstāja Londonu, princese tika apmācīta un kļuva par ātrās palīdzības šoferi. Viņas kalpošana ilga 5 mēnešus. Pēc kara bija pienācis kārta stiprināt attiecības Sadraudzības valstīs. Kopā ar vecākiem princese dodas garās tūrēs. Pēc tēva nāves viņa kļūst par Lielbritānijas Karaliskā nama oficiālo vadītāju, bet kronēšanas ceremonija notika tikai 1953. gadā, dažus mēnešus vēlāk.
20. gadsimtu iezīmēja daudzu monarhiju sabrukums, bet Lielbritānijas karaliste stāvēja stingra. Tas ir ievērojams Elizabetes II nopelns. Viņai izdevās atrast līdzsvaru starp dekoratīvajām reprezentatīvajām funkcijām un reālu atbalstu valsts sistēmai. Karalienes pienākumos ietilpst ārējo attiecību stiprināšana, biežas starptautiskas ekskursijas, iknedēļas tikšanās ar premjerministru, lai pārrunātu situāciju valstī.
