Vēsturei ir daudz noslēpumu. Veidojās impērijas, sabruka savienības un dažreiz īsā laika posmā vara tika nodota vairākas reizes. Un katra valsts agrāk vai vēlāk parādījās pirmais valdnieks.
Lielbritānija jeb Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste ir salu tauta Eiropas ziemeļrietumos. Tas sastāv no četriem tā sauktajiem vēsturiskās provinces: Anglija, Skotija, Velsa un Ziemeļīrija. Katram no viņiem ir savs stāsts. Un, runājot par pirmo angļu karali, tas attiecas uz Anglijas karali.
Anglijas Karaliste pastāvēja no 927. līdz 1707. gadam. Kad bija asociācija ar Skotijas karalisti, Anglija tika pārveidota par Lielbritānijas karalisti. Formāli Anglijas karaļa (karalienes) tituls savu nozīmi zaudēja 1707. gadā. Tomēr tas ir pieradis līdz šai dienai. Līdz šim Apvienotās Karalistes monarhs ir Elizabete II.
Anglijas sākums
Anglijas vēsture ir nesaraujami saistīta ar iebrukumiem. Pirmās ciltis, kas iebruka tās teritorijā, bija ģermāņu ciltis angļi, saksi, džutas, frīzes. Šīs ciltis izveidoja vairākus štatus Lielbritānijā. Tomēr uz salas parādījās agrāki hominīdi. Divu gadsimtu pirms mūsu ēras (IX – VIII) ķelti migrēja uz Lielbritāniju. I AD viņus valdīja romieši.
Romiešu varas beigas iestājās 410. gadā p.m.ē. Strauji iebruka anglosakši, kuri veidoja 7 no viņu valstībām un kļuva par galvenajiem šīs zemes valdniekiem, izņemot Velsas un Skotijas teritoriju.
9. gadsimtā Anglijas zemē sākās periodiski vikingu reidi. XI gadsimta sākumā. Angliju valdīja Dānijas karaļi. 1066. gadā normanu karaspēks iebruka Anglijas zemēs un iekaroja šo valsti. Viduslaikos Anglija piedzīvoja daudzus pilsoņu karus un cīņas ar citām Eiropas tautām (ieskaitot Simtgadu karu).
