Termins "sentimentālisms" tika izveidots no vārda "sentimentāls", kas burtiski tulkojumā no franču valodas nozīmē: "jūtīgs". Tā XVIII gadsimtā sāka saukt literāro virzienu, kas ietver “jūtīgu dzeju”, “romantiku vēstulēs” un “asarīgu spēli”.
Lietošanas instrukcija
1
Autori, kuri ievēro sentimentālismu, centās ne tikai detalizēti atklāt savu varoņu iekšējo pasauli, bet arī aizkustināt lasītājus, viņos izraisīt žēlumu un līdzjūtību. Sentimentālisms ātri kļuva ļoti populārs, arī Krievijā. Šī literārā stila pamatlicēji Krievijā bija slavenais rakstnieks, vēsturnieks un valstsvīrs - Nikolajs Mihailovičs Karamzins. Viņš dzimis 1766. gada decembrī atvaļināta virsnieka ģimenē. Tālais nākotnes sentimentālista sencis bija tatāru Kara-Murza, kurš devās kalpot Krievijas caram. Viņa vārds, nedaudz pārveidots krievu valodā, kļuva par uzvārdu. Tā radās Karamziņu dižciltīgā ģimene.
2
Izpildot sava tēva gribu, 16 gadus vecais Nikolajs 1783. gadā stājās dienestā visprestižākajā zemessargu pulkā - Preobraženskis, bet drīz vien maldījās par militāro dienestu un atvaļinājās. Pēc dažiem gadiem Karamzina devās uz ārzemēm. Viņš apmeklēja daudzas lielās pilsētas, jo īpaši Koenigsbergu, Parīzi. Šī ceļojuma, kā arī Karamzinas tikšanās un sarunas ar dažiem slaveniem cilvēkiem (ieskaitot Volteru) rezultāts bija grāmata “Krievu ceļotāja vēstules”. Publicēts 1791. – 1792. Gadā, tas atnesa ļoti jaunam autoram, kurš tik tikko bija paspējis pārspēt divdesmit piecu gadu atzīmi, lielu slavu un slavu. Un, kad 1792. gadā tika publicēts vēl viens Karamzinas romāns “Nabaga Liza”, kļuva pilnīgi skaidrs, ka krievu literatūrā ienācis nobriedis autors ar savu stilu, cenšoties pēc iespējas pilnīgāk atklāt cilvēka iekšējo pasauli.
3
Daži pētnieki uzskata, ka tieši no šiem darbiem rodas mūsdienu krievu literatūra, rakstīta nevainojami pareiza un tajā pašā laikā dzīva un tēlaina valoda, bez patosa, metaforām un pretenciozitātes. Rakstā “Krievu ceļotāja vēstules” autors šķita dalījies ar lasītāju savās pārdomās par sevi, domām, jūtām, kas rodas, ieraugot skaistus pieminekļus, dabas objektus, no tikšanās ar slaveniem cilvēkiem. Viņš atklāti runāja ne tikai par saviem aizrautīgajiem iespaidiem, bet arī par melanholijas periodiem, mājas trūkumu.
4
Daudzi autori, iepriecināti un iedvesmoti no Karamzinas “Krievu ceļotāja vēstules”, sāka veidot līdzīgus darbus. Balstoties uz šīs grāmatas motīviem, drīz tika uzrakstīti ceļojumi uz Kazaņu, Vjatku un Orenburgu 1800. gadā (Nevzorovs), Ceļojumi uz Mazo Krieviju (Špalikovs), Ceļojumi uz Krievijas pusdienlaiku (Izmailovs) un citi. Tā Krievijā radās un attīstījās sentimentālisms.
